Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Saņemto ziņojumu skaits par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, pēdējos 4 gados ir ar nenozīmīgām svārstībām. Līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests galveno uzmanību 2012.gadā veltīja Finanšu sektora attīstības padomes 2005.gadā noteiktajām prioritātēm, sasniedzot sekojošus rezultātus.
Kā viena no svarīgākajām prioritātēm ir lielu legalizācijas shēmu (vairāk nekā 20 fiziskās vai juridiskās personas kā darījumu dalībnieki vienā shēmā) atklāšana. 2012.gadā dienests atklāja 36 šādas shēmas (2010.gadā 54 un 2011.gadā 52). Lai gan lielo shēmu skaits ir samazinājies, tomēr to atklāšanā ik gadu jāpieliek arvien lielākas pūles, jo shēmu veidotāji tās dažādi pārveido, piemēram, būtisku daļu no shēmā esošajiem darījumiem veicot ārpus Latvijas tuvējās ārvalstīs. Līdz ar to informācijas iegūšanai dienestam jāveic plašāka un aktīvāka starptautiskā sadarbība. Ir sasniegts arī vienas shēmas dalībnieku rekords- tā vienā no tām 2012.gadā figurēja 194 personas, kas pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus, kad kādā no shēmām figurēja 115 personas.
Kā daļa no jau minētās prioritātes ir tādu darījumu shēmu atklāšana, kurās figurē lielas naudas summas. Tā 2010.gadā bija 29, 2011.gadā 43, bet 2012. gadā jau 47 tādi pirmstiesas izmeklēšanai nodoti materiāli par darījumu shēmām, kurās darījumu kopsumma ikvienā no tām bija vismaz 1 miljons latu.
Ne mazāk svarīga prioritāte ir liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu kustības izsekošana un šādu līdzekļu iesaldēšana līdz brīdim kamēr pirmstiesas izmeklēšanas procesā tiem tiek uzlikts arests. Tā 2010.gadā dienests iesaldēja noziedzīgi iegūtos līdzekļus 1,39 miljonus latu, 2011.gadā 3,5 miljonus latu un 2012.gadā 20,2 miljonus latu apmērā.
Izvērtējot visus pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm nodotos 258 materiālus, var nosaukt sekojošas visbiežāk sastopamās noziedzīgās darbības:
- izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas (PVN), kuru veic uzņēmumi, iesaistoties sarežģītās darījumu shēmās;
- dažāda veida krāpšanas (šādu materiālu kopskaits ir bijis 144), no kurām visbiežāk sastopamās ir tā sauktās "phishing" shēmas, kurās Latvijā esošajiem rezidentiem legalizācijai tiek pārskaitīta no ārvalstu banku klientu kontiem izkrāptā nauda, kā arī pēdējā gada laikā strauji augošie "ātro" kredītu izkrāpšanas gadījumi daudzskaitlīgās personu grupās tepat Latvijā
- vairākos materiālos ir figurējuši arī Eiropas Savienības dažādu fondu apkrāpšanas gadījumi, kā arī savākto ziedojumu negodprātīgas izmantošanas gadījumi.
Kontroles dienests un finanšu sektors kopumā, it īpaši banku sektors, labi pārzina dažāda veida krāpnieku un legalizētāju izmantotās metodes un paņēmienus. Tādējādi aktīvi un pietiekoši sekmīgi ar tām cīnās, piemēram, gan sekojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu kustībai, gan tos arī iesaldējot, lai tālākajā pirmstiesas izmeklēšanas procesā tie tiktu arestēti un pēc tam ar tiesas spriedumu konfiscēti.
Viesturs Burkāns
Kontroles dienesta priekšnieks
