Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Latvijas Republikas Senāts (turpmāk – Senāts) 2021. gada 25. maijā apmierināja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu kādā fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā, kurā Rīgas rajona tiesa bija atteikusi pieņemt kreditora pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām.
Apmierinot protestu, Senāts norādīja, ka kreditora tiesības patstāvīgi iesniegt pieteikumu ar saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu tieši noteiktas Maksātnespējas likuma 165. panta trešajā daļā. Nedz Maksātnespējas likuma 163. pants, nedz Civilprocesa likuma 363.35 pants neuzliek kreditoram pienākumu vērsties pie administratora, lai viņš veiktu parādnieka rīcības pārbaudi. Maksātnespējas likuma 163. pantā ietvertie vārdi “ir tiesīgi” norāda uz kreditora tiesībām, nevis pienākumu lūgt administratoram pārbaudīt parādnieka rīcību saistību dzēšanas procedūras ietvaros, tajā skaitā to, vai parādnieks neslēpj savus ienākumus.
Senāts atzina par nepamatotu lēmumā izdarīto secinājumu, ka tiesai pienākums pārbaudīt parādnieka rīcību, pieprasīt no viņa pierādījumus par ienākumu apmēru un bankas kontu izrakstus ir tikai tad, kad likuma noteiktajā gadījumā tā lemj, vai apstiprināt saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, un ka Maksātnespējas likuma 165. panta trešajā daļā noteiktā kreditora tiesību īstenošana atliekama līdz brīdim, kad beidzies saistību dzēšanas procedūras termiņš.
Maksātnespējas likuma 165. panta trešās daļas 2. punktā, kas kreditoram paredz tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja konstatēti minētās procedūras piemērošanas ierobežojumi, ir ietverta atsauce uz šā likuma 153. pantu. Minētās Maksātnespējas likuma normas iztulkojamas to savstarpējā sakarībā. Maksātnespējas likuma 153. pantā noteiktajos gadījumos saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai pārtrauc, taču šī norma nenoteic, ka saistību dzēšanas procedūras pārtraukšana iespējama tikai pēc tam, kad parādnieks iesniedzis pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu. Uz to, ka kreditoru Maksātnespējas likuma 165. panta trešās daļas 2. punktā paredzēto tiesību īstenošana nav atliekama līdz brīdim, kad beigsies saistību dzēšanas plānā noteiktais saistību dzēšanas termiņš un tiesai būs jāizlemj parādnieka pieteikums par viņa atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, Senāts norādījis jau iepriekš (sk. Senāta 2019. gada 17. decembra lēmuma lietā Nr. SPC-21/2019 (ECLI:LV:AT:2019:1217.C33208515.4.L) 9. punktu).
Senāts par pamatotu atzina protestā norādīto, ka Civilprocesa likuma 363.35 pants neparedz tiesai tiesības atteikt pieņemt kreditora pieteikumu, kas iesniegts Maksātnespējas likuma 165. panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.
Izskatot pieteikumu pēc būtības, izlemjami arī pieteikumā ietvertie lūgumi, tostarp par pierādījumu izprasīšanu. Senāts secināja, ka konkrētajā gadījumā tiesa nav paudusi nekādu attieksmi pret šiem lūgumiem, vienlaikus apgalvojot, ka pieteikumam nav pievienoti pierādījumi. Tas ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 93. panta otro daļu, kas lietas dalībniekam piešķir tiesības lūgt tiesu izprasīt tādus pierādījumus, kurus viņam nav iespējams iegūt.
Ievērojot minēto, Rīgas rajona tiesas lēmums atcelts un kreditora pieteikums par maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, nodots tiesai jaunai izskatīšanai.
Aiga Eiduka
Latvijas Republikas Prokuratūras
Preses sekretāre
Tālrunis: 67044444, 27044444
e-pasts: Aiga.Eiduka@lrp.gov.lv
