Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Ģenerālprokurora padome saskaņā ar Prokuratūras likuma 29. panta otro daļu ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības jautājumus, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Padomes sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalu virsprokurori un prokuratūras administratīvais direktors, bet tajā var tikt iekļauti arī citi prokurori. Kopš A.Meistera stāšanās amatā 2025. gada novembrī Padomes sēdes kļuvušas par regulāru ikmēneša notikumu, kurā ģenerālprokurors pulcē virsprokurorus no visas Republikas, lai apspriestu prokuratūras attīstībai nozīmīgas aktualitātes, kā arī izlemtu Padomes kompetencē esošos jautājumus.
Šī gada maijā aizvadītajā Ģenerālprokurora padomes sēdē ģenerālprokurors prezentēja vienu no primārajiem uzdevumiem – sakārtot Ģenerālprokuratūras struktūru, atbildības jomas un stiprināt kapacitāti.
"Spēcīga un labi organizēta iestādes pārvaldība ir būtisks priekšnoteikums iestādes funkciju efektīvai izpildei," norāda ģenerālprokurors A.Meisters.
Atbilstoši padomes sēdē nolemtajam un saskaņā ar ģenerālprokurora 2026. gada 27. maija rīkojumu “Par Ģenerālprokuratūras struktūrvienību un Administratīvā direktora dienesta struktūrvienības reorganizāciju” izveidotas trīs jaunas Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, savukārt no prokuratūras struktūras izslēgtas trīs Ģenerālprokuratūras struktūrvienības un viena Administratīvā direktora dienesta struktūrvienība.
Ar 2026. gada 1. jūniju papildus jau šī gada sākumā izveidotajam Valsts drošības aizsardzības departamentam prokuratūrā darbu sāk trīs jauni Ģenerālprokuratūras departamenti:
Pēc veiktajām izmaiņām prokuratūras darba organizācijā, Ģenerālprokuratūras struktūra ir šāda –
Personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzības funkcija, ko īsteno Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments, ir viena no prokuratūras pamatfunkcijām. Ārpus krimināltiesiskās jomas prokuratūras kompetencē ir gan Civilprocesa likumā paredzēto tiesību un pienākumu īstenošana, gan Prokuratūras likumā un citos likumos paredzētā prokurora uzraudzība pār personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzību. Departamenta virsprokurora pienākumu pilda Inga Miķelsone-Indāne.
Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības departaments īsteno starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā. Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā notiek saskaņā ar Kriminālprocesa likuma C daļu, kas paredz trīs sadarbības formas – tiesiskā palīdzība, personas izdošana un kriminālprocesa nodošana un pārņemšana. . Departamenta virsprokurora pienākumus pilda Mārcis Viļums.
Eiropas deleģēto prokuroru departamenta izveidošanas pamats ir nodrošināt Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 12. oktobra regulā noteiktā pienākuma izpildi – integrēt Eiropas deleģētos prokurorus dalībvalsts prokuratūras sistēmā. Departamenta izveidošanas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības un Latvijas valsts finanšu interešu efektīvāku aizsardzību, likumības ievērošanu un taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu lietās par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas kaitē vai var kaitēt Eiropas Savienības un Latvijas valsts finanšu interesēm, kā arī nodrošināt efektīvu Eiropas Prokuratūras, Latvijas Republikas prokuratūras, tiesību aizsardzības un citu kompetento iestāžu un amatpersonu sadarbību. Par departamenta virsprokuroru saskaņā ar Prokuratūras likuma 38. panta astoto daļu uz pieciem gadiem iecelts Aivars Ostapko.
Ar prokuratūras struktūru var iepazīties https://prokuratura.lv/lv/par-mums/struktura
Ģenerālprokurora padomes maija sēdē (turpmāk – Padome) vēl tika apspriests arī jautājums par prokuratūras struktūrvienību ģeogrāfisko izvietojums, kontekstā ar darba organizācijas efektivitāti un pieejamību reģionos. Tāpat Padome vienojās par darba grupas izveidi Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei, lai pilnveidotu kriminālprocesa regulējumu un veicinātu efektīvāku tiesību normu piemērošanu. Tika izskatītas prokuratūras saimnieciskās un finanšu darbības aktualitātes, tostarp jautājumi par resursu plānošanu un iestādes darbības nodrošināšanu, bet sēdes noslēgumā tika apspriesti Padomes locekļu ierosinātie jautājumi par prokuratūras darba prioritātēm un organizatoriskajiem jautājumiem.
