Latvijas Republikas prokuratūra

Teksta izmērs

  • 100%
  • 150%
  • 200%

Kontrasts

Prokuratūras funkcijas un uzdevumi

drukāt

Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar 1994.gada 19.maijā pieņemto Prokuratūras likumu prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, ko vada ģenerālprokurors un kuras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Prokuratūras struktūrvienību darbu kontrolē ģenerālprokurors, kurš atbilstoši valsts budžeta līdzekļiem nosaka arī to iekšējo struktūru un štatus.

Prokuratūra:

  • uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem;
  • veic pirmstiesas izmeklēšanu;
  • uzsāk un veic kriminālvajāšanu;
  • uztur valsts apsūdzību;
  • uzrauga sodu izpildi;
  • likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses;
  • likumā noteiktajos gadījumos iesniedz prasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā;
  • likumā noteiktajos gadījumos piedalās lietu izskatīšanā tiesā.

Likumdevēja varas netiešā ietekme uz prokuratūru kā tiesu varas institūciju izpaužas apstāklī, ka:

  • prokuratūras darbību nosaka Saeimas pieņemts likums;
  • ģenerālprokuroru amatā ieceļ Saeima;
  • Saeima, pieņemot likumu par valsts budžetu, nosaka prokuratūras finansējuma apjomu;
  • Saeima ir tiesīga uzdot prokuratūrai pārbaudīt faktu par likuma pārkāpumu;
  • ģenerālprokuroram ir pienākums ziņot Saeimai par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

Izpildvaras netiešā ietekme uz prokuratūru izpaužas apstāklī, ka:

  • Ministru kabinets ir tiesīgs uzdot prokuratūrai pārbaudīt faktu par likuma pārkāpumu;
  • ģenerālprokuroram ir pienākums ziņot Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme;
  • izpildvara savas kompetences ietvaros kontrolē atsevišķu darbības jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpildi, piemēram, ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Savukārt prokuroram ir tiesības iesniegt protestu par Ministru kabineta un valsts pārvaldes iestāžu vai to amatpersonu pieņemtajiem, bet likumam neatbilstošajiem juridiskajiem aktiem. Ģenerālprokuroram un Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem un normatīvo aktu projektu atbilstību Satversmei un likumiem. Turklāt ģenerālprokuroram, konstatējot Ministru kabineta normatīvo aktu pretrunu Satversmei un likumiem, ir tiesības vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā.

Katru gadu ģenerālprokurors publiski sniedz atskaiti par prokuratūras darba rezultātiem un nosaka prioritātes nākamajam gadam. Ģenerālprokurora atskaite tiek atspoguļota Latvijas Republikas plašsaziņas līdzekļos, kā arī ir pieejama Latvijas Republikas Prokuratūras interneta vietnē www.lrp.gov.lv.

 

Prokurors, izskatot konkrētas lietas, savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

Savā darbībā prokurors ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam. Viņa likumīgās prasības ir obligātas visām personām Latvijas Republikas teritorijā.

Prokurora amats nav savienojams ar piederību pie partijām vai citām politiskām organizācijām. Mītiņi, piketi un citas akcijas prokuratūras iestāžu telpās ir aizliegti.

Atpakaļ