Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Šā gada 27.augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa apsūdzētajai personai par darba aizsardzību un tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, ko izdarījis organizācijas vadītājs, kas atbildīgs par šo noteikumu ievērošanu un kas izraisīja cilvēka nāvi un smagu miesas bojājumu nodarīšanu citam cilvēkam, piemērojusi trīs gadu nosacītu sodu ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem. Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesu lūdza atzīt apsūdzēto par vainīgu un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem.
Apsūdzētā persona tika saukta pie kriminālatbildības un tagad ir notiesāta pēc Krimināllikuma 146.panta 2.daļas.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, 2003. gada 1. maijā starp Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizāciju SIA „Rīgas nami” kā iznomātāju un Latvijas Jaunatnes sociālā atbalsta fondu kā nomnieku tika noslēgts līgums, ar kuru fonds pieņēma lietošanā par maksu bijušā kinoteātra „Maska” ēkas Rīgā, Prūšu ielā 2, daļu. Savukārt, 2004. gada 29. martā līgumslēdzējpuses parakstīja vienošanās protokolu par visas ēkas iznomāšanu fondam. Atbilstoši līgumam nomnieka atbildības sfērā atradās arī ugunsdrošības, darba drošības, sanitāro un citu valsts un pašvaldības dienestu reglamentējošo noteikumu un prasību ievērošana, ēkas ugunsdrošības, elektroenerģijas un citu sistēmu uzturēšana darba kārtībā. Nomnieka atbildībā bija norādīto sistēmu un ēkas konstrukciju pasargāšana no bojājumiem, tam bija jānodrošina ēkas apsardze.
Apsūdzībā bija norādīts, ka līguma izpilde no fonda puses nodrošināta netika, kā rezultātā uz 2005. gada jūnija sākumu bijušā kinoteātra ēka atradās pamestā stāvoklī, bez uzraudzības un apsardzes. Par visiem jautājumiem, saistītiem ar minētās ēkas līgumam neatbilstošu lietošanu, apsūdzētajai personai, kā fonda valdes loceklei, bija zināms. Turklāt, tieši viņai fonda prezidents uzdeva regulāri apmeklēt nomāto ēku un pārbaudīt tās stāvokli.
2005. gada 9. jūnijā bija reģistrēts kārtējais ugunsgrēks minētā bijušā kinoteātra „Maska” ēkā. Kamēr ugunsdzēsēji dzēsa ugunsgrēku, to darbu vēroja notikuma vietas apkārtnēs dzīvojošie bērni un pusaudži. Kad ugunsdzēsēji pabeidza savu darbu un aizbrauca, daži no bērniem iekļuva pamestajā ēkā, kur sāka spēlēties. Pēc neilga laika pie ēkas parādījās apsūdzētā persona, kura izvirzīja bērniem pretenzijas par to, ka viņi spēlējas ēkas iekšējās telpās. Taču pēc tam viņa atļāva viņiem atrasties ēkas telpās, pieprasot, lai pēc tam tie visu aiz sevis savāc.Kādā no nākamajām dienām apsūdzētā persona kārtējo reizi apmeklējot nomāto ēku, satika bērnus, kuri, izmantojot situāciju, ka ēka netiek apsargāta vai kā citādi nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu tajā, tur bija iekļuvuši. Viņai kā vienai no fonda vadošām amatpersonām radās nodoms izmantot bērnus un pusaudžus kā darbaspēku fonda interesēs. Droši zinot, ka fonds nepienācīgi pilda nomas līguma ietvaros uzņemtās saistības, viņa patvaļīgi piedāvāja bērniem par samaksu nodarboties ar ēkas telpās esošu atkritumu savākšanu maisos, to iznešanu uz atkritumu kasti, ar grīdas saslaucīšanu un teritoriju ap ēku sakopšanu. Par izpildīto darbu apsūdzētā persona apņēmās maksāt katras dienas vakarā pa vienam latam pieciem bērniem, bet visiem pārējiem viņa apsolīja atļaut atrasties ēkas telpās. Bērni piekrita viņas piedāvātajam. Tādā veidā, apsūdzētā persona faktiski nodarbināja ne mazāk kā divpadsmit bērnus, pārsvarā mazgadīgus. Visi bērni bija iesaistīti darbā fondā nomātajā ēkā un klātesošajā teritorijā laika posmā no 2005. gada 14. jūnija līdz 2005. gada 17. jūnijam. Nodarbinot bērnus, apsūdzētā persona droši zināja, ka ēkā nav un nebūs nodrošināta droša un bērnu veselībai nekaitīga darba vide. Turklāt viņa apzinājās arī to, ka bērni nolīgti darbam no rīta līdz vakaram bez jebkādas pieaugušo uzraudzības, taču rīkojās noziedzīgi nevērīgi.
Turklāt, apsūdzētā persona apzināti maldināja vienas nepilngadīgās māti. Proti, viņa paziņoja, ka piedāvā viņas meitai darbu bērnu nometnē, par ko maksās vienu latu dienā. Rezultātā, māte, būdama pārliecināta, ka bērnu nometnē tie nevar būt atstāti bez pieaugošo uzraudzības, telefoniski deva savu mutisku piekrišanu meitas nodarbināšanai.
Nolīgstot bērnus veikt darbus viņas pārstāvētā fonda interesēs, apsūdzētā persona rupji pārkāpa darba aizsardzību un tehnisko drošību reglamentējošos normatīvos aktus, piemēram, nenoslēdza rakstveida darba līgumus ar nodarbinātām personām, nesaņēma rakstveida piekrišanu no nodarbināto bērnu vēcākiem, neveica darba vides riska novērtēšanu un darba vides iekšējo uzraudzību u.c. Ceturtajā darba dienā – 2005. gada 17. jūnijā apsūdzētā persona piebrauca pie ēkas, kur viņu jau gaidīja aptuveni desmit viņas nodarbinātie bērni. Viņa atslēdza ēkas sānu durvis un aizbrauca, kā parasti atstājot bērnus bez uzraudzības. Visi bērni, kas bija atnākuši, sāka sakopt teritoriju un nest savāktos atkritumus uz konteineriem. Kad darbi teritorijas sakopšanā bija padarīti, visi bērni iegāja ēkā, kur sāka slaucīt grīdu un nest ārā iepriekš savāktos, smagus atkritumu maisus. Atpūtas brīdī bērni apsēdās uz kinoteātra skatuves, bet daļa no viņiem uzkāpa uz dēļu platformas, kas atradās aiz aizkara. Šajā laikā mazgadīgā piegāja pie ugunsdzēsēju trepēm un sāka kāpt augšā. Uzkāpusi augšā, viņa sāka pastaigāties pa piekārto griestu klāju. Griesti neizturēja meitenes svaru un ielūza, kā rezultātā viņa palika, karājoties aizkaros. Viņa pati saviem spēkiem uzrāpās atpakaļ uz griestu klāja, bet nevarēja tikt nost no tā. Notikušo ieraudzīja otra meitene, kura, gribēdama palīdzēt, sāka kāpt augšā uz griestu klāja, kurš neizturēja abu meiteņu svaru un ielūza. Abas meitenes nokrita no ne mazāk kā astoņu metru augstuma uz skatuves,atsitoties pret tās cietu virsmu.Kritiena rezultāta vienai no meitenēm iestājās nāve, bet otra guva smagus, dzīvībai bīstamus miesas bojājumus.
Apsūdzībā bija norādīts, ka šādu smagu seku iestāšanās bija tiešā cēloniskā sakarā ar fonda vadošās, pastāvīgi darbojošās amatpersonas iepriekšminētajām noziedzīgi nevērīgajām darbībām, kas tika veiktas fonda interesēs, rupji pārkāpjot darba aizsardzību un tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasības un kas izraisīja vienas meitenes nāvi un smagu miesas bojājumu nodarīšanu otrai.
Pasludinot saīsināto notiesājošo spriedumu, tiesa par pilna sprieduma pieejamības dienu nosauca 2013.gada 10.septembrī. Pēc tā izvērtēšanas tiks lemts jautājums par apelācijas protesta iesniegšanas nepieciešamību.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Aiga Šēnberga
Latvijas Republikas Prokuratūras
Ģenerālprokuratūras
Preses sekretāre
Adrese: Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1801
Tālrunis: 67044444, 27044444
e-pasts: Aiga.Senberga@lrp.gov.lv
