Latvijas Republikas prokuratūra

Teksta izmērs

  • 100%
  • 150%
  • 200%

Kontrasts

Aktualitātes

Publicēts 26/02/2018

Informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar citu personu starpniecību - kā nekļūt par naudas mūli

Valsts Policijas mājas lapā www.vp.gov.lv publicēta izvērsta informācija par noziedzīgu līdzekļu legalizāciju ar citu personu starpniecību.

Vai esi kādreiz aizdomājies, kā noziedznieki pārvieto vai legalizē noziedzīgā ceļā iegūtos naudas līdzekļus?

Valsts policija teju ikdienas saņem informāciju par gadījumiem, kad radušās aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar citu personu starpniecību. Izmeklējot šādus gadījumus, nereti atklājas, ka naudas legalizācijā iesaistījusies persona jeb tā saucamais “naudas mūlis”, kurš pat nezina, ka kļuvis par organizētas noziedzīgas grupas dalībnieku. Taču tas nebūt neatbrīvo no atbildības, kas par tādām darbībām paredzēta.

Kā tas notiek?

Par “naudas mūļiem” kļūst tādas personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedznieku savervētais “mūlis” palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem, tādējādi nopelnot komisijas maksu.

Visbiežāk par šādu shēmu dalībniekiem kļūst personas, kas ir sociāli nenodrošinātas, bez pastāvīgas dzīvesvietas, arī bezdarbnieki vai studenti, kas nonākuši ekonomiskās grūtībās.

Valsts policija vērš uzmanību, ka, lai kādu apsvērumu dēļ personas iesaistījušās šādos darījumos, būtiski apzināties – tas ir nelikumīgi un par to paredzēta kriminālatbildība. Tāpat arī, piemēram, konta atvēršana vai uzņēmuma izveidošana uz sava vārda pēc trešās personas lūguma un tās turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai ir noziegums, par kuru paredzēta kriminālatbildība.

Par tamlīdzīgām darbībām personu var saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 195.panta, 1951. panta un 1931. panta, tas ir par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, un datu, programmatūras un iekārtu iegūšanu, izgatavošanu, izplatīšanu, izmantošanu un glabāšanu nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Par šādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, paredzēts naudas sods, mantas konfiskācija un brīvības atņemšana pat līdz divpadsmit gadiem.

Latvijā šis fenomens ir plaši izplatīts un “naudas mūļi” tiek rekrutēti ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai Latvijā, bet arī Eiropā.

Kā nekļūt par “naudas mūli”?

Uzmanies no nepamatotiem piedāvājumiem un solījumiem viegli nopelnīt naudu, īpaši, ja solījumi šķiet pārāk labi, lai būtu patiesi. Iespējams, tie tiešām tādi nav!

Ieskaties biežāk sastopamajās pazīmēs, kas varētu liecināt par krāpšanas mēģinājumu:

  • Mēstules vai saziņa sociālajos tīklos, solot viegli nopelnīt;
  • Sludinājumi, kuros norādīts, ka ārvalstu uzņēmumi meklē “vietējos/ valsts aģentus”, lai strādātu to labā;
  • Darba sludinājumi, kuros tiek piedāvāta liela naudas summa par maznozīmīgām darbībām vai bez tām, neuzskaitot nedz izglītības, nedz pieredzes prasības;
  • Darba pienākumi nav aprakstīti, izņemot jūsu bankas konta izmantošanu naudas apritei.
  • Visa mijiedarbība un darījumi attiecībā uz šo darbu tiek veikti tiešsaistē;
  • Slikti formulēti teikumi ar gramatikas un pareizrakstības kļūdām.

Ko darīt, ja ir aizdomas, ka esi iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā?

Ja radušās aizdomas, ka esi iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, nekavējoties pārtrauc naudas pārskaitījumus un ziņo Valsts policijai, zvanot pa tālruni 110 vai vēršoties tuvākajā policijas iecirknī.

Video materiāli apskatāmi šeit

 

Una Rēķe

Latvijas Republikas Prokuratūras
Ģenerālprokuratūras
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Adrese: Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1801
Tālrunis: 67044586
e-pasts: Una.Reke@lrp.gov.lv

 

Atpakaļ