Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra kategoriski noraida plašsaziņas līdzekļos izskanējušos pārmetumus par neiesaistīšanos un novēlotām darbībām Latvijas Republikas pilsones K.Misānes izdošanas no Dānijas Karalistes uz Dienvidāfrikas Republiku lietā.
Jau sākotnēji, 2019.gada 14.janvārī, saņemot no Dānijas Karalistes kompetentās iestādes lūgumu izteikt viedokli par iespēju pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Kristīni Misāni, kuras izdošanu Dānijas Karalistei lūdz Dienvidāfrikas Republika, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai nebija tiesiska pamata pieņemt augstākminēto lēmumu.
Dānijas Karalistes lūgums bija pamatots ar Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 6. septembra Aleksei Petruhhin lietas spriedumā noteikto, kas paredz, ka gadījumos, kad Eiropas Savienības dalībvalsts, uz kuru ir pārvietojies citas Eiropas Savienības pilsonis, ir saņēmusi trešās valsts izdošanas lūgumu, tai ir pienākums informēt personas izcelsmes dalībvalsti un pēc šīs dalībvalsts lūguma nodot tai minēto pilsoni atbilstoši Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm noteikumiem.
Tā paša Pamatlēmuma 2.pants strikti nosaka, ka Eiropas apcietināšanas orderi var izsniegt tikai par darbībām, par kurām izsniegšanas dalībvalsts tiesībās paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir vismaz viens gads. Analoģiska šāda prasība iekļauta arī Kriminālprocesa likumā.
Ņemot vērā, ka K.Misānei Dienvidāfrikas Republikā tika inkriminētas Latvijā pierādāmas darbības, kas saskaņā ar Krimināllikumu Latvijā būtu kvalificējamas pēc 168.panta (nolēmuma par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšana), Eiropas apcietinājuma orderi par šīm darbībām nebija iespējams pieņemt, tā kā Krimināllikuma 168.pantā paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas sods ir trīs mēneši, līdz ar ko ir zemāks par Pamatlēmumā un nacionālajā likumā noteikto.
Attiecībā uz citu iespējamo K.Misānes rīcību, kas teorētiski varētu atbilst Krimināllikuma 177. un 275.pantos aprakstītajām nodarījumu pazīmēm, t.i., krāpšana un dokumenta viltošana, Latvija, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, nevarētu garantēt personas kriminālvajāšanu Latvijā, kā to paredz Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 1.pants.
Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 684.pantu Eiropas apcietinājuma lēmumu ir iespējams pieņemt tikai pie nosacījuma, ka Latvijā ir uzsākts kriminālprocess, persona ir vismaz atzīta par aizdomās turēto un izmeklēšanas tiesnesis ir pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu.
Arī Eiropas Savienības Padomes rokasgrāmatā par to, kā izsniegt Eiropas apcietinājuma lēmumu, ir uzsvērts, ka pirms Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanas dalībvalstīm ir jāizvērtē nodarījuma smagums, ar brīvības atņemšanas soda piemērošanu saistīta notiesājoša sprieduma varbūtības pakāpe, kā arī sabiedrības interešu aizsardzības efektīvs nodrošinājums. Nav pieļaujama Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšana lietā, kur pēc personas nodošanas izdevējvalstij ir iespējama personas atbrīvošana no apcietinājuma.
Tāpēc jebkāda veida spekulācijas, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai bija jāpieņem Eiropas apcietinājuma lēmums par jebkādu nepierādītu noziedzīgu nodarījumu, lai tikai nodrošinātu personas atgriešanos Latvijā, ir nepamatotas un pat pretlikumīgas. Latvijas Republikas pilsoņu tiesību aizstāvēšanai nevar tikt izmantoti nepamatoti un nelikumīgi juridiskie līdzekļi, kas ir pretrunā normatīvajam regulējumam.
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra var nodrošināt savas valsts pilsoņa neizdošanu uz trešo valsti, ar kuru Latvijai nav līgumisku saistību par abu valstu pilsoņu savstarpēju izdošanu, tikai gadījumā, ja persona atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Ietekmēt citas valsts lēmumu par Latvijas pilsoņa izdošanu trešajai valstij nav iespējams. Pretējā gadījumā tas būtu valsts suverenitātes aizskārums.
Situāciju neapšaubāmi sarežģī arī apstāklis, ka Latvijai nav nekādu konvencionālo vai līgumisko saistību ar Dienvidāfrikas Republiku.
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ir izmantojusi visus savā rīcībā esošos tiesiskos reaģēšanas līdzekļus K.Misānes izdošanas no Dānijas Karalistes uz Dienvidāfrikas Republiku lietā. Paralēli likumā noteiktajām Prokuratūras funkcijām Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ir meklējusi alternatīvas iespējas lietas risināšanā, kā piemēram, 2019. gada 16. augustā vērsās Dānijas Karalistes Prokuratūrā, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas lietvedībā 2019. gada vasarā uzsākto lietu C-398/19 par prejudiciāla nolēmuma sniegšanu, ar lūgumu griezties Dienvidāfrikas Republikas kompetentajā iestādē par K.Misānes vainu apstiprinošo pierādījumu izsniegšanu, lai varētu lemt jautājumu par iespējamu krimināllietas ierosināšanu Latvijā. Bez tam Dānijas Karalistes prokuratūrai tika nosūtīts lūgums pārskatīt K.Misānes izdošanu, ņemot vērā cilvēktiesību pārkāpumus Dienvidāfrikas Republikā, un lūgts Dānijas Karalistes Tieslietu ministram rast iespēju pārskatīt lēmumu par K.Misānes izdošanas pieprasījuma pamatotību situācijā, kad personas pilsonības valsts likumdošanā ir paredzēts mazāks sods nekā to pieprasa regulējums, lai izdotu Eiropas apcietināšanas lēmumu. 2020. gada 15. janvārī no Dānijas puses tika noraidīts šī gada 14.janvārī nosūtītais Latvijas Ģenerālprokuratūras lūgums klātienē tikties ar Dānijas ģenerālprokuroru un pārrunāt jautājumu, lai novērstu K.Misānes izdošanu.
Visi augstākminētie lūgumi tika noraidīti.
Laura Majevska
Latvijas Republikas Prokuratūras
Preses sekretāre
Tālr.:67044444; Mob.tālr.:27044444
E-pasts: Laura.Majevska@lrp.gov.lv
