Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Latvijas Republikas Senāts 2021. gada 26. aprīlī apmierināja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 1. aprīļa lēmumu, ar kuru apmierināta administratores sūdzība par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu.
Maksātnespējas kontroles dienests, veicot administratores rīcības pārbaudi kādas juridiskās personas maksātnespējas procesā, pieņēma lēmumu, kurā atzīts, ka administratore: 1) nenorādot parādnieka mantas pārdošanas plānā visu tam piederošo mantu, nav ievērojusi Maksātnespējas likuma 113. panta pirmās daļas 1. punktu un 6. panta 7. punktā noteikto atklātības principu; 2) patstāvīgi, pēc savas iniciatīvas, neveicot darbības parādnieka pārstāvja rīcības izvērtēšanai un informācijas nodošanai tiesībaizsardzības institūcijām par juridiskās personas maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai, nav ievērojusi Maksātnespējas likuma 26. panta trešās daļas 8. punktu.
Minētajā lietā Senāts norādīja, ka maksātnespējas procesā parādniekam piederošās mantas pārdošanai jānorisinās tikai atbilstoši administratora izstrādātajam un kreditoru saskaņotajam mantas pārdošanas plānam, kurā administratoram, to sagatavojot vai precizējot, mantas sarakstā jānorāda visa parādniekam piederošā manta. Tādējādi tiek nodrošināta atklātība par patieso parādnieka mantas apmēru, lai maksātnespējas procesā iesaistītās personas pirms attiecīgās mantas pārdošanas varētu savlaicīgi izvērtēt visus ar to saistītus jautājumus un īstenot savas likumiskās tiesības izteikt iebildumus vai priekšlikumus. Administratora ieskatu par mantas bezvērtību likumdevējs nav paredzējis kā kritēriju attiecīgās mantas iekļaušanai vai neiekļaušanai mantas pārdošanas plānā un maksātnespējas procesā iesaistīto personu neinformēšanai par mantas patieso sastāvu. Apgalvojums, ka informācija (par parādnieka mantas, tostarp preču zīmju un domēna vārda pārdošanas rezultātā iegūto naudas līdzekļu apmēru) tikusi iekļauta administratores darbības pārskatā, neattaisno atkāpšanos no Maksātnespējas likumā noteiktā pienākuma izpildes – mantas pārdošanas plānā norādīt visas mantas sarakstu. Iespēja realizēt likumiskās tiesības sniegt iebildumus vai priekšlikumus par parādnieka mantas pārdošanas plānā norādītajām ziņām procesā iesaistītajām personām jānodrošina pirms mantas pārdošanas, nevis pēc tās. Administratore, nenorādot visu viņai pieejamo informāciju, maksātnespējas procesā iesaistītajām personām šīs tiesības ir liegusi.
Apmierinot iesniegto virsprokurora protestu, Senāts atzina, ka tajā pamatoti norādīts, ka tieši administrators, kuram ir pieejama vispusīga un visaptveroša informācija par parādnieka un tās pārstāvja saimniecisko darbību, ir tā persona, kura juridiskās personas maksātnespējas procesā ir kompetenta izvērtēt parādnieka pārstāvja rīcību. Lai gan parādnieka pārstāvja rīcības tiesiskuma izvērtēšana un juridiskā kvalifikācija atbilstoši Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmēm ietilpst Valsts policijas kompetencē, darījumu sākotnējā izvērtēšana un ziņojuma sagatavošana ir administratora pienākums (nevis tiesība), kas veicams ar krietna un apzinīga saimnieka rūpību, lai saprātīgam vērotājam no malas nerastos šaubas par administratora godprātību šī pienākuma izpildē.
Līdz ar to protestētais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai.
Aiga Eiduka
Latvijas Republikas Prokuratūras
Preses sekretāre
Tālrunis: 67044444, 27044444
e-pasts: Aiga.Eiduka@lrp.gov.lv
