Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Latvijas Republikas Senāts (turpmāk – Senāts) 2021. gada 11. maijā apmierināja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu lietā par Rīgas rajona tiesas lēmumu, ar kuru apstiprināts maksātnespējīgās fiziskās personas pieteikums par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu.
Maksātnespējas pasludināšanas brīdī personai piederēja nekustamais īpašums, kur kreditors un parādniece noslēdza vienošanos par mājokļa saglabāšanu parādnieces īpašumā, norādot, ka viņa katru mēnesi kreditoram veiks maksājumu 500 EUR apmērā. Tā kā parādniecei nav iespējams gūt pietiekami lielus ienākumus, lai veiktu šos maksājumus, tad to veiks parādnieces meita.
Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punkts nosaka, ka parādniekam saistību dzēšanas procedūras laikā ir jāgūst ienākumi atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus. Ienākumu gūšanas faktors, kā arī parādnieka vēlme pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un darīt visu no sevis atkarīgo, lai gūtu ienākumus, no kuriem varētu veikt maksājumus kreditoriem, ir noteicošais fiziskās personas maksātnespējas procesa sekmīgā norisē. Tas nozīmē, ka parādniekam ir jābūt godprātīgam. Senāts atzina, ka tiesai jau saistību dzēšanas plāna apstiprināšanas stadijā ir jāapsver, vai tajā atspoguļotie dati par paredzamiem ienākumiem (to gūšanas veidu un apmēru) un kreditoriem novirzāmām summām ļauj prezumēt, ka likumā noteikto pienākumu parādnieks izpildīs pienācīgi un šā plāna izpildes gadījumā radīsies tiesisks pamats parādnieka atbrīvošanai no atlikušajām saistībām. Lemjot par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu, tiesai ir jāpārliecinās, vai plāns atspoguļo parādnieka apņemšanos gūt ienākumus atbilstoši viņa objektīvajām iespējām un vai, plānu izpildot, tiks sasniegts maksātnespējas procesa mērķis – kreditoru prasījumu pilnīgāka apmierināšana.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 148. panta trešajā daļā noteiktajam par parādnieka mantas saglabāšanu parādnieka īpašumā paredzētos ikmēneša maksājumus nodrošinātajam kreditoram veic administrators no parādnieka mantas, un par šo maksājumu summu tiek samazināts minētā kreditora prasījums. Senāts atzina, ka minētajā normā formulētos nosacījumus nav pamata interpretēt citādi kā parādniekam saskaņā ar vienošanos noteiktu pienākumu izpildīt pašam personīgi, jo, ikvienai citai personai uzņemoties atbildību par maksātnespējīgā subjekta rīcības sekām, maksātnespējas procesam zustu jēga.
Tāpat par pamatotiem Senāts atzina protesta iesniedzēja motīvus, kuros apstrīdēja saistību dzēšanas plānā paredzētās maksājumu kreditoriem veikšanas kārtības atbilstību Maksātnespējas likuma 6. panta 2. punktā nostiprinātajam kreditoru vienlīdzības principam, jo konstatēja, ka lietas apstākļi šādā aspektā vispār nav skaidroti un nav sniegts to juridiskais novērtējums. Tiesa, apmierinot fiziskās personas pieteikumu par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu, pieņēmusi tiesību normās nebalstītu un arī neargumentētu lēmumu.
Ievērojot minēto, Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva pieteikumu par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu jaunai izskatīšanai.
Aiga Eiduka
Latvijas Republikas Prokuratūras
Preses sekretāre
Tālrunis: 67044444, 27044444
e-pasts: Aiga.Eiduka@lrp.gov.lv
