LRP

Sākums
/
Aktualitātes

Informācija par aktualitātēm

Publicēts 18/05/2022

Drukāt

Atpakaļ pagātnē. Prokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6 vēsture. Esplanādes parks

Gaidot prokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, rekonstrukciju, mēs nolēmām ieskatīties ēkas un tās tuvējās apkārtnes bagātajā vēsturē un nenovērtējamajās arhitektoniskajās un mākslas vērtībās, kuras slēpj pati ēka un kuras mums ir iespēja atklāt un izzināt kopā ar ēkas būvprojekta izstrādātājiem SIA “JaunRīga ECO” un SIA “LDU”. Turpmāk reizi nedēļā mēs piedāvāsim arī jums ielūkoties vēsturē un atklāt ko jaunu vai atsvaidzināt atmiņu labirintos piemirsto informāciju.

Esplanādes parks
[esplanāde – plašs laukums; plata iela (ar alejām vidū), vēsturiski – neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu. Avots: tezaurs.lv]

Iepretim prokuratūras ēkai Kalpaka bulvārī 6 atrodas Esplanādes parks – rīdzinieku tik iecienītā atpūtas un pasākumu norises vieta. Arī šobrīd, raugoties pa minētās prokuratūras ēkas logiem, redzam, ka Esplanāde piedzīvo atdzimšanu. Un pārvērtības šī vieta, raugoties vēsturē, piedzīvojusi ne reizi vien.

Laika gaitā Esplanāde nosaukumu mainījusi vairākkārt. Viduslaikos šajā vietā atradies Kubes kalns, kas norakts laikā starp 1783. un 1784. gadu, izveidojot smilšainu laukumu jeb Marsa laukumu (Marsfeld, 1843) Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm.

Līdz 19. gadsimta vidum mūsdienu Esplanādes parka vietā atradās Rīgas nocietinājumu vaļņi, kuru nojaukšana aizsākās 1857. gadā, esplanādes zemes joslu nododot pilsētas rīcībā apbūvei, bet karaspēka apmācībām un plašiem sabiedriskiem pasākumiem saglabāja nelielu tās daļu - Parādes laukumu (Paradenplatz, 1858), kur mūsdienās ir parks.

1884. gadā Esplanādē tika uzcelta Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. 1903. gadā Esplanādes malā uzcēla Rīgas biržas komercskolu (tās telpās tagad atrodas Latvijas Mākslas akadēmija), 1905. gadā uzcēla Mākslas muzeja ēku.

Esplanādē atkārtoti notika Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki (1888., 1923., 1926., 1931., 1933., 1948., 1950. gadā).

Ziemas mēnešos Esplanādē vienmēr darbojusies publiskā slidotava.

1919. gadā Esplanādi pārdēvēja par Komunāru laukumu, kas bija izvēlēta par 1. maija svinību galveno vietu.

Pēc Ulmaņa apvērsuma (1934) to pārdēvēja par Vienības laukumu, pēc Latvijas okupācijas – atkal par Komunāru parku –, bet vēsturisko Esplanādes nosaukumu vieta atguva 1990. gadā.

Esplanāde šodien ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, O. Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības iela. Parkā atrodas pieminekļi M. Barklajam de Tolli, O. Kalpakam, Rainim, J. Rozentālam.

Esplanādes parka veidošanu uzsāka ainavu arhitekts Georgs Kūfalts. Tagadējie apstādījumi veidoti ap 1950. gadu kā daļēji regulārs caurstaigājams parks.


Esplanāde divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados	Esplanāde ar nepabeigto Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli (pirms 1884)

III Dziesmu svētku celtne Rīgas esplanādē 1888. gadā	Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku estrāde 1926. gadā