LRP

Sākums
/
Aktualitātes

Informācija par aktualitātēm

Publicēts 15/06/2022

Drukāt

Atpakaļ pagātnē. Prokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6 vēsture. Kalpaka bulvāris 6 – būvvēsture

Gaidot prokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, rekonstrukciju, mēs nolēmām ieskatīties ēkas un tās tuvējās apkārtnes bagātajā vēsturē un nenovērtējamajās arhitektoniskajās un mākslas vērtībās, kuras slēpj pati ēka un kuras mums ir iespēja atklāt un izzināt kopā ar ēkas būvprojekta izstrādātājiem SIA “JaunRīga ECO” un SIA “LDU”. Turpmāk reizi nedēļā mēs piedāvāsim arī jums ielūkoties vēsturē un atklāt ko jaunu vai atsvaidzināt atmiņu labirintos piemirsto informāciju.

Kalpaka bulvāris 6 – ēkas būvvēsture

Laikam ejot, ēka piedzīvojusi vairākas pārbūves, kuras, veicot arhitektoniski māksliniecisko izpēti, iedalītas 4 būvniecības periodos. Tie noteikti saskaņā ar vēsturiskajiem materiāliem, kas iegūti par laikposmu no 19. gadsimta beigām līdz 2018. gadam. Laika periodā no 1883. gada līdz 1992. gadam informācijas avoti ir ļoti ierobežoti, tādēļ 20. gadsimta iekšējā plānojuma pārbūvju apjoms nav skaidri definējams, kā arī nav pieejama vēlāku restaurācijas darbu dokumentācija, piemēram, par ārdurvīm un kāpņu telpas durvīm.

Kalpaka bulvāra 6 ēkas būvniecība tika uzsākta 1881. gadā, tā ilga trīs gadus un noslēdzās 1883. gadā, kad avotos minēta ēkas nodošana ekspluatācijā. Šis periods uzskatāms par sākotnējo – 1. būvniecības periodu.

20. gadsimta sākums, laika posms starp 1933.–1938. gadu, iezīmē ēkas 2. būvniecības periodu.

Divdesmitajos gados īres nams nonāca Latvijas valsts īpašumā un tika izmantots kā administratīvā ēka. To savām vajadzībām pielāgoja Zemkopības ministrija, Centrālā Zemes ierīcības komiteja un Zemkopības ministrijas dibinātais Meža departamenta muzejs.

1923. gadā Zemkopības ministrija Rīgas pilsētas Būvvaldei iesniedza projektu, lūdzot akceptēt Lauksaimniecības departamenta Meteoroloģiskā biroja meteoroloģiskā torņa izvietošanu uz administratīvās ēkas jumta.

1933. gadā tika izstrādāts būvprojekts pagraba telpu un pagraba trepju (kāpņu) izbūvei, paredzot jaunas kāpnes esošajā kāpņu telpā un jaunu izeju no kāpņu telpas, kas ved uz ēkas iekšpagalmu.

1938. gadā Zemkopības ministrijas vajadzībām tika veikta iekštelpu pārbūve 2. stāva līmenī, izveidojot zemkopības ministra kabinetu un sēžu zāli ar blakus esošajām telpām. Pārbūves autori bija arhitekti J. Lūsis un Kreži un tēlnieks R. Feldbergs. Projekta ietvaros izbūvēta jauna zāle pret Kalpaka ielu, bet agrākā sēžu zāle tika pielāgota ministra kabineta un sekretāra telpas vajadzībām. Pirms pārbūves ministra kabinets atradies ēkas stūrī pie erkera.

Pēc Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas, iekļaujot to Padomju Savienības sastāvā, privātīpašumi tika nacionalizēti – atsavināti un pievienoti valsts īpašumam. Administratīvā ēka Kalpaka bulvārī 6 jau 20. gadsimta pirmajā pusē bija valsts īpašumā un, kā liecina informācijas avoti, arī 20. gadsimta otrajā pusē tā turpināja funkcionēt kā administratīvā ēka tolaik par Komunāru bulvāri dēvētajā Kalpaka bulvārī 6. Kā ēkas īpašnieks avotos norādīta Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrija.

Ēkas 3. pārbūves periods datēts ar 20. gadsimta vidu – 1949. gadu. Šī gada 7. martā sastādītajā namīpašuma kartītē attēlota ēkas novietnes shēma, kur redzams, ka ēkas pagrabam ir ticis izveidots paplašinājums zem pagalma, bet netiek sīkāk detalizēts, kādas telpu grupas tur izbūvētas. Avotā ēka tiek definēta kā dzīvojamā māja, kuru izmanto administratīvajai, saimniecības un dzīvojamai funkcijai. Pagrabā izvietoti sanitārtehniskie mezgli, palīgtelpas, ēdnīca ar virtuvi. Pirmajā stāvā atradās 3 dzīvojamās istabas, 2 virtuves un palīgtelpas, bet pārējās telpas tika izmantotas kā kabineti vai palīgtelpas. No 2.līdz 4. stāvam izvietoti kabineti un palīgtelpas. Jumta stāvā izbūvēti 5 dzīvokļi, kas sastāv no dzīvojamās istabas un virtuves.

Tāpat 1949. gadā tika izstrādāts būvprojekts caurbrauktuves vārtu pārbūvei – vārtu vērtnes atjaunošanai. Tā autors bija arhitekts A. Sēja. Būvprojektā kā ēkas jumta segums norādīts skārda, bet vārtu materiāls – koks.

Ziņas par būvniecības procesiem laikā no 1949.–1990. gadam, veicot arhitektoniski māksliniecisko izpēti, nav iegūtas, savukārt 1990. gadā, kas iezīmē ēkas 4. būvniecības perioda sākumu, izstrādāta fasādes krāsojuma pase, tās pasūtītājs – Izpildkomiteja. Krāsojuma pasē ēkas pielietojums norādīts kā administratīvā un dzīvojamā ēka. Jumta materiāls – skārds –, cokols – dabīgais akmens, apmetums –, sienas – apmetums. Projektā bija paredzēts dabīgā akmens cokolu tīrīt ar smilšu strūklu un nekrāsot to.

1992. gada 26. februārī sastādītajā namīpašuma kartītē kā celtnes lietotājs norādīta Latvijas Republikas prokuratūra, Republikas Civilās Aizsardzības Operatīvais centrs, Iekšlietu ministrijas poliklīnika un Aizsardzības ministrijas nodaļa. Kā liecina namīpašuma kartīte, ēkas pagrabā izvietotas palīgtelpas, darbnīca, tipogrāfija, fotolaboratorija, mazgātuve, kafejnīca ar virtuvi, sanitārtehniskie mezgli, mācību telpas, sakaru telpas, darba telpas, tehniskās telpas. 1. stāvā izvietoti kabineti, sanitārtehniskie mezgli, zāle un palīgtelpas. 2. stāvā atradās kabineti, divas zāles, sanitārtehniskie mezgli un palīgtelpas, 3. stāvā – kabineti, arhīvs, sanitārtehniskie mezgli un palīgtelpas –, savukārt ceturtajā stāvā bija izvietoti kabineti, darbnīca, sanitārtehniskie mezgli un palīgtelpas. Jumta stāvā atradās kabineti, mācību telpa, sanitārtehniskie mezgli un palīgtelpas.

Neilgi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. gada 17. oktobrī, administratīvā ēka Kalpaka bulvārī 6 nodota Latvijas Republikas prokuratūras īpašumā, bet 2009. gadā par tās īpašnieku kļuva Latvijas Republikas Finanšu ministrija, pārvaldnieks – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

2007. gadā izstrādāta apliecinājuma karte. Uz tās pamata tika izbūvēta jauna aila 1. stāva līmenī. Jaunā aila savienoja ieejas mezglu ar caurlaižu biroju.

2012. gadā izstrādāts būvprojekts pagraba zem ēkas iekšpagalma pārbūvei. Pagraba apsekošanas laikā tika konstatēts, ka pagraba pārseguma konstrukciju zonas ir neapmierinošā, sliktā un pirms avārijas tehniskajā stāvoklī, ir nolietojušās, neatgriezeniski bojātas, vairs neatbilst paredzētajai funkcijai un lietošanas mērķim. Projektā tika paredzēta pārseguma pilnīga nomaiņa un jaunas nesošās garensienas un tās pamatu izbūve, esošo kolonnu un starpsienu vietā būtiski nemainot esošo pagraba daļas plānojumu. Tāpat projekts paredzēja arī pagraba sienu atjaunošanu, pagalmā esošā asfaltbetona seguma nomaiņu uz betona bruģakmeni un iekšpagalma fasādes cokola daļas apmetuma un krāsojuma atjaunošanu. 2015. gadā sakarā ar jaunatklātu elektrības kabeli izstrādāts pagraba izbūves izmaiņu projekts, izmainot atsevišķus konstrukciju risinājumus.

Zemkopības ministrijas reprezentācijas telpas, 1938. gads.