Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Interese par sportu man radās jau bērnībā, pusaudžu gados sāku aktīvi spēlēt basketbolu ar draugiem. Nodarboties ar šo sporta veidu pārtraucu 30 gados, kad bija gūtas vairākas traumas, tāpēc vajadzēja domāt par pievēršanos kam citam. Tā es nonācu pie skriešanas un sapratu, ka jāizaicina sevi – jāpiesakās un jāgatavojas “Ironman”* sacensībām.
Sākotnēji es izmēģināju nevis tieši “Ironman” distanci, bet gan pieteicos triatlona sacensībām Igaunijā. Atceros gatavošanos – skriešanu, braukšanu ar velosipēdu. Lielākā problēma bija peldēšana – īsti tam netrenējos un to varēja labi just pašās sacensībās. Šajā posmā es finišēju viens no pēdējiem, taču laiku sāku atgūt, braucot ar velosipēdu. Bija ļoti karsts laiks, plīsa ritenim riepa un skriešanas posmā pēc trīs kilometriem “salūzu”. Tās bija izmēģinājuma sacensības, taču izvērtās ļoti dramatiskas.
Pēc Igaunijas triatlona prātoju, ka varbūt vairāk nevajag piedalīties sacensībās, taču dzinulis sevi uzturēt formā bija laba motivācija, tāpēc turpināju trenēties.
Atminos, ka viena prokuratūras projekta izstrādē vairāk iepazinu kolēģi Aleksandru Voino, kurš ir Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta pamatdarbības procesu un risku analītiķis. Viņš iedrošināja kopā ar viņu doties peldēt baseinā. Tajā brīdī arī radās sacensības gars mūsu starpā – kurš izvēlētajā laika posmā nopeldēs visvairāk kilometrus. Tā bija laba motivācija censties un tur arī ieguvu labāku peldētprasmi, kas pēc tam ļoti palīdzēja triatlonā.
Kad sāku iet uz baseinu, tad peldēju tā saucamajā “lēnajā celiņā”, taču jau pavisam drīz peldēju ļoti ātri. Tomēr rezultātā ar nelielu pārsvaru draudzīgajās derībās zaudēju kolēģim. Vislielākais ieguvums bija tas, ka bez bažām varēju piedalīties “Ironman” peldēšanas posmā.
Pirms “Ironman” sacensībām noskrēju Rīgas pusmaratonu, kur uzstādīju personīgo rekordu, noskrienot 21 kilometru 1 stundā un 24 minūtēs.
2018. gadā piedalījos arī pusmaratonā Šveicē, tas bija vēl pirms lielā izvirzītā mērķa piedalīties vienā no grūtākajiem triatloniem pasaulē. Atceros, ka bija ļoti tveicīgs laiks, bija kalnains un ļoti sarežģīts posms – vislielākās bailes bija braukt ar velosipēdu lejā, kad tika sasniegti ap 60/70 km/h. Šoreiz jau pārliecinoši nopeldēju posmu, nekā tas bija Igaunijā. Pirmos kilometrus noskrēju labi, bet karstuma dēļ bija ļoti grūti un rezultāts bija viduvējs.
Visbeidzot 2018. gadā savu 39. dzimšanas dienu nolēmu svinēt ar piedalīšanos “Ironman” sacensībās Zviedrijā. Lai gan bija jāpeld Baltijas jūrā, tomēr peldēšanas posmā man veicās labi. Ļoti liels atbalsts bija līdzjutēji, tas mudināja braukt ar riteni vēl ātrāk un sniedza prieka sajūtu. Visi trīs posmi tika izturēti godam un finišēju ar labiem rezultātiem. Paradoksāli, ka pašas grūtākās sacensības manā mūžā norisinājās viegli un likās, ka laiks paiet ļoti ātri.
Viens no patīkamākajiem pārsteigumiem bija, ka pēc sacensībām nākamajā gadā saņēmu no rīkotājiem sertifikātu, ka savā vecuma grupā esmu iekļuvis starp 10% labākajiem visā pasaulē.
Pēc Zviedrijas “Ironman” piedalījos vēl vienās sacensībās Igaunijā, kurās uzstādīju arī savu personīgo rekordu. Ļoti lielu atbalstu tajā laikā arī jutu no kolēģiem – pēc Igaunijas piedalījos arī sacensībās Somijā, kurā bija līdzi arī vairāki kolēģi no prokuratūras un bija patīkami, ka ir tāds atbalstītāju loks. Pēc tam sākās Covid-19 izplatība un piedalīšanās sacensībās bija uz laiku apstājusies.
Paralēli treniņiem, vēloties uzlabot savas uzstāšanās prasmes, kas ļoti noder arī darbā – pieteicos mācībām Dramaturgu teātrī. Tur es mācījos aktiermākslu divus gadus, piedalījos trīs lugās, kuras apmeklēja arī mani kolēģi. Šis hobijs man prasīja pārāk daudz laika un nolēmu to pārtraukt, taču tas noteikti mani ir attīstījis kā personību.
Manā gadījumā hobiji man ir devuši disciplīnu, it īpaši darbā. Pats pamanīju, ka sāku ierasties darbā laicīgāk, uzreiz saplānoju savu darba dienu. Teātris atkal deva iespēju veiksmīgāk komunicēt ar kolēģiem, mazināja bailes no uzstāšanās.
Vēl viens piedzīvojums, uz ko iedvesmoja kolēģis Aleksandrs, bija noiet svētceļnieku “Santiago” ceļu. Tā kā es nekad mūžā nebiju redzējis okeānu, nolēmu, ka savos 40 gados šī varētu būt laba dāvana pašam sev. Šo ceļojumu veicu viens, klusumā un kopējais ceļa garums bija ap 800 kilometriem. Šo posmu nogāju 20 dienās un no tā ceļojuma man ir ļoti daudz patīkamu atmiņu.
Prokuratūrā es strādāju teju divdesmit gadus un ir ļoti motivējoši redzēt, kā viss mainās un attīstās, īpaši tehnoloģisko risinājumu ziņā. Par darbu prokuratūras informācijas sistēmas izveidē saņēmu arī otrās pakāpes goda zīmi. Mana lielākā motivācija darbā ir mani kolēģi, kuri vienmēr ir laipni, atbalstoši un draudzīgi, tā ir arī lielākā vērtība šajā darbā.
Šobrīd es aktīvi trenējos, jo plānoju nākošgad vēlreiz piedalīties “Ironman” sacensībās. Tāpat esmu uzsācis mācības, lai kļūtu par programmēšanas tehniķi, kas palīdzētu vairāk saprast dažādus procesus, kas notiek darbā. Tā kā tie ir attālinātie kursi vienreiz nedēļā, netraucē ne darbam, ne treniņiem. Vēl šogad plānoju piedalīties Rīgas maratonā. Turpināšu arī nodot asinis – asins donors esmu bijis jau 46 reizes un pie tā neapstāšos.
Statistika:
2018.gads
Treniņos:
Personīgais rekords pusmaratona distancē 01:25:44 (Rīga 2018)
HalfIronman distancē 5:18:12 (Rapperswil-Jona 2018)
Personīgais rekords Ironman distancē 10:37:25 (Kalmar 2018)
Personīgais rekords maratona distancē 3:10:10 (Tallina 2018)
Personīgais rekords HalfIronman distancē 5:12:23 (Lahti 2019)
Garākā noskrietā distance CĒSIS ECO TRAIL 80 km 8:59:02 (Cēsis 2015)
Garākā distance nobraukta ar riteni 264 km Dubulti-Kolka-Dubulti 8:53:54
Garākā noskrietā distance CĒSIS ECO TRAIL 2015
* “Ironman” ir garas distances triatlona sacensības. Šajās sacensībās ir 3,86 km peldēšanas, 180,25 km riteņbraukšanas un 42,2 km maratonskrējiens, kas notiek nosauktajā secībā bez pārtraukumiem. Tās tiek uzskatītas par vienām no grūtākajām vienas dienas sacensībām pasaulē.
