Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Koruptīvi noziegumi grauj valsts pamatus un sabiedrības uzticību valstij, tādēļ kā viena no prokuratūras darbības prioritātēm 2023. gadā bija izvirzīta kriminālprocesa īstenošana par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.
Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta nolikumu korupcijas apkarošanas kvalitātes un efektivitātes koordinācijas jautājumi prokuratūrā ir Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas kompetencē. Šīs nodaļas prokurori veic arī atsevišķu īpaši aktuālu kriminālprocesu izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu un valsts apsūdzības uzturēšanu tiesā.
Kā nozīmīgākās krimināllietas, kuras minētās nodaļas prokurori nodeva tiesai un kurās 2023. gadā taisīts notiesājošs spriedums, pieminama krimināllieta pret bijušo Latvijas bankas prezidentu, krimināllieta par spiegošanu Krievijas interesēs, kā arī krimināllieta pret bijušo Saeimas deputātu par grāmatvedības viltojumu.
Tāpat īpaši izceļama ir šīs nodaļas prokurora iesniegtā kasācijas protesta apmierināšana tā dēvētajā digitālās televīzijas lietā. Senāts pievienojās visiem svarīgākajiem protestā norādītajiem prokurora argumentiem.
Svarīgs ir Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokuroru ieguldījums metodiskajā darbā, sniedzot atbalstu zemāk stāvošiem prokuroriem kriminālprocesu par valsts amatpersonu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem kvalitatīvā īstenošanā.
Specializējas cīņai ar noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā
Lai nodrošinātu efektīvāku noziedzīgo nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu, 2021. gadā tika izveidota īpaša prokuratūras struktūrvienība – Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra (NNVIDIP). Šīs struktūrvienības prokurori ir ieguvuši specifiskas zināšanas un specializējas tieši darbam ar kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Vienlaikus daļa šīs kategorijas kriminālprocesu piekritīgi arī reģionālajām prokuratūrām un jau minētajai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļai.
2023. gadā par Krimināllikuma XXIV nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem prokuratūrā kopumā pabeigts 101 kriminālprocess, no tiem 57 – NNVIDIP.
Kā norāda NNVIDP virsprokurors Jānis Omuls, tad šobrīd amatpersonu noziegumu apkarošanas jomā prokuratūrai ir izveidojusies laba un konstruktīva sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm, kas rezultējas ar konkrētiem kriminālprocesiem un notiesājošiem spriedumiem.
No visiem 2023. gadā NNVIDIP prokuroru pabeigtajiem kriminālprocesiem visvairāk tie pabeigti par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu, kā arī par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā neizpaužamu ziņu izpaušana un dienesta pilnvaru pārsniegšana.
Kvalitatīvs operatīvais darbs – priekšnoteikums koruptīvu noziedzīgo nodarījumu atklāšanā
Nereti nevalstiskajā sektorā dažādu amatpersonu diskusiju laikā, kā arī sabiedriskajā telpā kopumā tiek uzsvērts, ka pēdējos gados vērojams atklāto tā dēvēto “skaļo” korupcijas lietu trūkums. Citiem vārdiem – kriminālprocesu neesamība pret augstām valsts amatpersonām valstī tiek asociēta ar kompetento iestāžu darbības nepietiekamo efektivitāti.
Viens no primāri izceļamajiem aspektiem – šādus koruptīvos noziedzīgos nodarījumus pamatā iespējams atklāt, veicot operatīvās darbības pasākumus. Līdz ar to tas ir svarīgākais posms koruptīvo noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un pierādījumu iegūšanā. Neiegūstot pierādījumus šajā stadijā, pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšana un krimināllietas nodošana tiesai, pamatojoties uz kādiem citiem pierādījumiem, ir maz iespējama.
Iespējamie iemesli tā dēvēto “skaļo” korupcijas lietu trūkumam:
Minēto trūkumu novēršanai nepieciešamas operatīvo darbinieku kvalitatīvas apmācības, kā arī tehnisko, taktisko un metodisko iespēju paplašināšana.
Prokuratūrā veikti vairāki pasākumi, kas vērsti uz operatīvās darbības pasākumos iegūtās informācijas savlaicīgu un efektīvu izmantošanu, kā arī efektīvu uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem. Piemēram, ģenerālprokurors 2023. gada 9. maijā izdevis pavēli “Par operatīvās darbības uzraudzību”. Šīs pavēles mērķis ir nodrošināt prokuroru savlaicīgu iesaisti operatīvās darbības pasākumu analīzē un plānošanā, izvērtējot kriminālprocesa uzsākšanas iespēju un iegūto ziņu kriminālprocesuālo nostiprināšanu.
Arī nākotnē nepieciešams pievērst uzmanību prokuroru apmācībām par operatīvās darbības pasākumu tiesisko regulējumu un to, kādas ir iestāžu, kuras veic operatīvās darbības, tehniskās iespējas, veicot operatīvās darbības pasākumus. Šādām mācībām jānotiek sadarbībā ar operatīvajiem darbiniekiem, lai veidotu vienotu izpratni par operatīvās darbības ceļā iegūstamas informācijas iegūšanas iespējām un šīs informācijas turpmāko krimināltiesisko nozīmi.
Sodi par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā kļūst bargāki
Novērtējot statistiku kopumā, secināms, ka prokuroru lūgtie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, tajā skaitā valsts amatpersonām par viņu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem lūgtie sodi, kļūst bargāki. Minētais attiecas kā uz vieglākiem soda veidiem (naudas sodu, sabiedrisko darbu), tā arī uz bargāko soda veidu – brīvības atņemšanu.
Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Vērtējot to, izšķiroša nozīme ir attiecīgā Krimināllikuma panta sankcijai – tajā paredzētajiem iespējamajiem soda veidiem un to apmēram.
Salīdzinot NNVIDIP prokuroru lūgtos un tiesu piespriestos sodus, svarīgi ņemt vērā, ka tiesām nav saistošs nedz prokurora lūgtais soda veids, nedz tā apmērs. Tiesas var noteikt gan bargāku, gan vieglāku sodu par prokurora lūgto sodu. Par smagākajiem amatnoziegumiem, proti, par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību un kukuļņemšanu prokurori ievērojami biežāk lūguši tiesai piemērot bargāko sodu – brīvības atņemšanu –, nepiemērojot nosacītu notiesāšanu, nekā to piespriedušas tiesas. Tāpat tiesas biežāk piemēro brīvības atņemšanas sodu nosacīti, nekā to lūguši prokurori.
Nulles tolerance pret negodprātīgām amatpersonām un aktīva rīcība šādu gadījumu izskaušanai ir viena no prokuratūras darbības prioritātēm.
“Tiesiskās apziņas stiprināšana un sabiedrības aktīva līdzdarbība, nulles tolerance pret amatpersonu izdarītiem noziegumiem, soda neizbēgamība un tā bargums – tikai visiem šiem institūtiem darbojoties kompleksi, var panākt amatpersonu noziedzīgas rīcības novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu, kā arī veicināt ģenerālo prevenciju, proti, dot visām valsts amatpersonām skaidru signālu, ka pret amata noziegumiem valsts vēršas ar vislielāko bardzību un katram, kas neievēro likumu sava amata pienākumu izpildes laikā, būs jārēķinās ar attiecīgām krimināltiesiskām sekām,” norāda Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls.
Ieva Šomina
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67044586
e-pasts: Ieva.Somina@lrp.gov.lv
