Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Konference notiks Semarah Hotel Lielupe, kas atrodas Bulduru prospektā 64/68, Jūrmalā, un to plkst. 9.00 atklās ģenerālprokurors Juris Stukāns, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Brumels (Paul Brummell), Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons (Christopher Robinson), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: "Laikā, kad finanšu noziegumi kļūst aizvien sarežģītāki un globalizētāki, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana ir kļuvusi par būtisku aspektu tiesiskuma un starptautiskās finanšu drošības nodrošināšanā. Šī konference sniedz platformu pieredzes apmaiņai, jaunu tendenču apspriešanai un starptautiskās sadarbības stiprināšanai cīņā pret noziedzību, apliecinot, ka tikai kopīgām pūlēm un sadarbību ir iespējams efektīvi pretoties noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, tā stiprinot nacionālo un starptautisko drošību."
"Efektīva cīņa pret finanšu noziegumiem ir iekšējās drošības jautājums. Lai arī Latvijas pēdējo piecu gadu rezultāti cīņā ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem uzrāda ikgadēju konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu konstantu pieaugumu, finanšu noziegumu joma tehnoloģiskās attīstības rezultātā kļūst arvien sarežģītāka. Tādēļ ir svarīgi meklēt jaunus risinājumus cīņā ar finanšu noziedzību, veicināt starpvalstu sadarbību un vienotību, kā arī sabiedrības kopēju izpratni par šiem noziegumiem," norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Konferencē diskutēs par tiesībaizsardzības iestāžu un sabiedrības savstarpējām gaidām NILL apkarošanā un novēršanā. Tāpat ar prezentācijām par NILL apkarošanu un novēršanu, kā arī subjektu pienākumiem NILL novēršanā uzstāsies Latvijas un ārvalstu eksperti. Eksperti dalīsies arī ar pieredzes stāstiem NILL izmeklēšanā.
“Naudas atmazgāšanas apkarošana bija un paliek aktuāls virsuzdevums finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā, jo īpaši laikā, kad pasaulē un arī Latvijā piedzīvojam transformācijas jauno tehnoloģiju jomā. Tas paver plašākas iespējas ne tikai, no vienas puses, stiprināt un piedot dinamiku valsts ekonomikas attīstībai, bet, no otras puses, arī sniedz priekšrocības noziedzībai ātrāk pārvietot, strukturēt un iepludināt legālajā finanšu plūsmā netīro naudu – saindēt valsts ekonomiku. Šie apsvērumi vēl aktuālāk kā iepriekš determinē nepieciešamību Latvijā turpināt stiprināt nulles toleranci pret naudas atmazgāšanu ar efektīvākiem krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību instrumentiem, fokusējot valsts centienus jau agrīnajā lietu izmeklēšanā identificēt, iesaldēt, arestēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Tādējādi atņemot noziedzībai iegūto fiskālo labumu un atturot no turpmāko noziedzīgo aktivitāšu realizēšanas,” saka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Juris Juriss.
Naudas atmazgāšanas noziegumu izmeklēšanā īpaši svarīga ir starptautiskā sadarbība. Ģenerālprokurors Juris Stukāns norāda: “Noziedznieki daudz ātrāk pieskaņojas realitātei un izmanto visas iespējas – internetu, starptautiskus sakarus, kā arī iespēju, ka nav robežu. Tieši tāpēc mums ir jāsadarbojas ar kolēģiem visā pasaulē, lai liktu šķēršļus noziedzniekiem realizēt savas intereses.”
“Aktuālā pasaules un Latvijas kā Eiropas savienības dalībvalsts finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas arhitektūra ir cieši saistīta ar mūsdienu ģeopolitiskajiem aspektiem, kuros Krievijas kara agresija pret suvereno Ukrainu iezīmē arvien plašākus riskus valstu ekonomikām saskarties ar agresorvalsts centieniem iepludināt netīro naudu demokrātisko valstu finanšu apritē. Tikai vienoti starpvalstu centieni, kas vērsti uz efektīvu riskos balstītu finanšu plūsmas kontroli, netīrās naudas identificēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiscēšanu, ļauj naudas atmazgāšanas biznesu nopietni iedragāt un padarīt to par neizdevīgu – par peļņas nenesošu. Starpvalstu sadarbības dimensija, apkarojot naudas atmazgāšanu un ar to radītos draudus, spēj būtiski ierobežot arī kara finansēšanu,” norāda J.Juriss.
