Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Pēc pērnajā gadā notikušā traģiskā notikuma Jēkabpilī, kad tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete, Saeima būtiski palielināja maksimālos sodus par draudiem nonāvēt, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, proti, maksimālais brīvības atņemšanas sods par šiem noziegumiem tika palielināts no trīs mēnešiem uz trīs gadiem. Tādējādi personām, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ir nodrošināta efektīvāka aizsardzība.
Prokuratūras ieskatā, pašreizējais tiesiskais regulējums ļauj daudz efektīvāk apturēt varmākas pirms vēl ir iestājušās traģiskas sekas. Minētie grozījumi paplašinājuši prokuroru iespējas lūgt tiesu noteikt bargākus brīvības atņemšanas sodus par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu prokuratūrā būtiski pieaudzis to lietvedībā saņemto un pabeigto kriminālprocesu skaits, kuros izmeklēti Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi – nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana.
Kriminālprocesu skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka saistībā ar Jēkabpils gadījumu publiskajā telpā pastiprinātāka uzmanība pievērsta un aktīvāk skaidrots vardarbības ģimenē jēdziens, tās veidi un izpausmes formas. Sabiedrībā izveidojusies padziļinātāka izpratne par jautājumiem, saistītiem ar vardarbību ģimenē, un tā ir kļuvusi neiecietīgāka pret vardarbības izpausmēm, kā arī zinošāka par personas tiesībām saņemt nekavējošu aizsardzību.
Prokuratūras 2023. gada statistiskie rādītāji apliecina, ka informētība ir iedrošinājusi vairāk personu aktīvāk rīkoties savu tiesību aizsardzībai.
2023. gadā pēc Krimināllikuma 168.1 panta prokuratūrā pabeigti 423 kriminālprocesi (2022. gadā – 256), no tiem 249 ir pabeigti ar prokurora priekšrakstu par sodu, savukārt tiesai nodotas 174 krimināllietas, kas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gadā (82 krimināllietas). Minētais norāda uz to, ka prokurori Krimināllikuma 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarījušai personai nav saskatījuši iemeslu un pamatu ar priekšrakstu par sodu piemērot viņai vieglāku sodu, t. i., tādu soda veidu, kas nepanāk visaugstāko efektivitāti.
(1).png)
Pabeigto kriminālprocesu skaita būtiskais pieaugums skaidri apliecina prokuratūras nostāju arī turpmāk stingri vērsties pret noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar vardarbību ģimenē, uzsverot prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu skaita kā kritērija ne mazāk būtisko nozīmi arī uzticības vairošanā cietušo no vardarbības vidū, tādējādi apliecinot, ka tiesībaizsardzības iestādes reaģē uz personu iesniegumiem par vardarbību ģimenē.
Saistībā ar Jēkabpils gadījumu Ģenerālprokuratūrā tika veikta pārbaude par materiāliem un kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts Leons Rusiņš. Pārbaudē pastiprināti tika izvērtēta prokuratūras atbildīgo amatpersonu rīcības likumība, pamatotība, savlaicīgums, realizējot tām uzliktos pienākumus.
Pārbaudes rezultātā tika konstatēts pamats materiālu jautājumā par trīs prokuroru iespējamā disciplinārā pārkāpuma fakta konstatēšanu iesniegšanai Prokuroru atestācijas komisijai, pēc kā ar ģenerālprokurora pavēli vienam Austrumzemgales prokuratūras prokuroram piemērots disciplinārsods – prokurora mēnešalgas samazināšana 20 procentu apmērā uz sešiem mēnešiem. Savukārt divi no minētajiem prokuroriem amata attiecības ar prokuratūru ir izbeiguši.
Tāpat pārbaudes rezultātā Ģenerālprokuratūrā uzsākti divi kriminālprocesi, tajā skaitā par L. Rusiņa iespējami izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem – vajāšanu un draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesa bojājumu – pret cietušo tirdzniecības centra “Sēlija” stāvlaukumā. Minētajos kriminālprocesos izmeklēšanu veic Valsts policija.
Prokuratūra: prokuroru aktīva iesaiste no kriminālprocesa uzsākšanas pirmās dienas ir būtisks faktors kvalitatīva kriminālprocesa īstenošanā
Rezonējot ar notikumiem Jēkabpilī, 2023. gadā veikta virkne pasākumu, kas cīņu ar vardarbību ģimenē padara efektīvāku. Viens no būtiskākajiem pasākumiem ir jau minētie grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem Saeima būtiski palielināja maksimālos sodus par draudiem nonāvēt, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Līdztekus arī prokuratūra veikusi vairākus pasākumus, lai nodrošinātu vēl kvalitatīvāku kriminālprocesa īstenošanu.
Prokuratūrā ir pārskatīti dokumentu pārvaldības procesi, izvērtējot dokumentu un informācijas aprites kārtību. Lai efektivizētu darbu, ir noteikta jauna kārtība, kādā reģistrē un apstrādā saņemtos privātpersonu iesniegumus un informācijas pieprasījumus, nodod tos izskatīšanai, sagatavo un sniedz atbildes uz tiem.
Uzsverot kvalitatīvas izmeklēšanas neatsveramo nozīmi jau kriminālprocesa sākuma stadijā, prokuratūra 2023. gadā veikusi virkni pasākumu nolūkā nodrošināt efektīvāku pirmstiesas kriminālprocesa veikšanu, tostarp 2023. gada 25. augustā ar ģenerālprokurora rīkojumu “Par rīcību un informācijas sniegšanu kriminālprocesos” noteikts, ka kriminālprocesos, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu ģimenē, prokuroram no kriminālprocesa uzsākšanas pirmās dienas aktīvi jāiesaistās kriminālprocesa īstenošanā.
Tāpat 2023. gadā sagatavoti vairāki metodiskie materiāli un organizētas vairākas diskusijas visiem prokuroriem, kuru ietvaros vēlreiz vērsta uzmanība uz būtiskākajām teorijas un prakses atziņām, vienlaicīgi norādot uz nepieciešamību prokuroriem aktīvāk un kvalitatīvāk realizēt funkcijas kriminālprocesos, kuros izmeklēti ar vardarbību ģimenē saistītie noziedzīgie nodarījumi.
Kriminālprocesos, kuros tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, kriminālprocesu veicošai amatpersonai ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas un izpratne psiholoģijā, nepieciešams izprast vardarbīgās personas un no vardarbības cietušās personas uzvedību. 2023. gadā visās rajona un apgabala līmeņa prokuratūras struktūrvienībās noteikti prokurori, kas specializējas minētās kategorijas kriminālprocesos. Šiem prokuroriem prioritāri nodrošinātas apmācības.
Līdztekus likuma grozījumiem un jau veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu vēl kvalitatīvāku kriminālprocesa īstenošanu, ģenerālprokurors norāda - valstij jārada sistēma, kas spētu pasargāt cilvēkus no varmākām, pirms vēl noticis noziegums, pasargātu cilvēkus no vajāšanas, draudiem un potenciālas vardarbības. Tāpat būtu jānodrošina kontroles un atbalsta sistēma arī tai personai, kas draud - pašam varmākam. Speciālistam ar viņu izrunājas un jāsaprot, ko no varmāka var sagaidīt un kādu palīdzību viņam nepieciešams nodrošināt, lai viņš šādas darbības pārtrauktu.
Nevienam cilvēkam nevajadzētu ciest no vardarbības ģimenē. Diemžēl daudzi joprojām uzskata, ka vardarbība attiecībās ir privāta lieta, kur sabiedrībai nav jāiejaucas, taču vardarbība ir noziegums. Sabiedrībai ir aktīvi jāiesaistās, redzot vardarbības gadījumus, tāpat sabiedrība ir jāturpina izglītot par šī noziedzīgā nodarījuma saturu un daudzveidīgajām formām, kā arī par to, kādi ir personas aizsardzības instrumenti, kurus nodrošina valsts un pašvaldības iestādes un nevalstiskās organizācijas. Ikvienam ir tiesības justies droši un dzīvot dzīvi bez vardarbības.
Ieva Šomina
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67044586
e-pasts: Ieva.Somina@lrp.gov.lv
