Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Ar 2024. gada 16. augusta Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītāja lēmumu atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un atjaunota pirmstiesas izmeklēšana krimināllietā par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārējās uzvedības normas.
2020. gada novembrī Valsts policija uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 231. panta pirmās daļas, proti, par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārējās uzvedības normas. Kriminālprocesā vienai personai tika piemērots aizdomās turētā statuss.
2021. gada maijā Valsts policijas amatpersona, nekonstatējot Krimināllikuma 231. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu aizdomās turētā darbībās, kriminālprocesu izbeidza, izdalot no krimināllietas materiālus administratīvās lietvedības uzsākšanai pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta.
2021. gada 1. septembrī minēto lēmumu atcēla amatā augstāks prokurors, konstatējot, ka personas darbības nav vērtētas saskaņā ar Krimināllikuma 150. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.
2022. gada janvārī, konstatējot, ka aizdomās turētā darbībās nav noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 150. panta trešajā daļā, sastāva pazīmes, Valsts policijas amatpersona pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.
Cietusī personā vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – Tiesa) un Tiesa 2024. gada 18. jūlijā pasludināja spriedumu, konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā, 8. pantā kopsakarā ar 14. pantā garantēto tiesību pārkāpumu.
Ievērojot Tiesas spriedumā paustās atziņas, realizējot nākamā amatā augstāka prokurora funkcijas, tika izvērtēti kriminālprocesa materiāli kopsakarībā ar 2022. gada janvāra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Pārbaudē konstatēts, ka lēmums ir atceļams kā nepamatots un pirmstiesas kriminālprocess ir atjaunojams.
Attiecībā uz lēmumā izteikto argumentu, ka persona vērsās pret konkrētu personu, nevis sabiedrības interesēm kopumā, norādāms, ka judikatūrā ir paustas atziņas, ka Krimināllikuma 231. panta sastāva objektīvajai pusei var būt arī pietiekami konstatēt, ka sabiedriskās kārtības traucēšana izpaudusies kā cietušā rupja miera (ievērojamā mērā, būtiski, nopietni) traucēšana. Citu personu miera traucēšana nav nepieciešamais nosacījums, lai konstatētu krimināli sodāmu huligānismu. No minētā izriet, ka lietā ir šauri interpretēts sabiedrības jēdziens, tādējādi kļūdaini novērtēta izdarītā kaitīguma pakāpe un personas rīcības smagums.
Ieva Šomina
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību
nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67044586
e-pasts: Ieva.Somina@lrp.gov.lv
