Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Lai gan dažās ES dalībvalstīs joprojām pastāv bažas par tiesiskumu, ziņojums ir kļuvis par galveno pārmaiņu un pozitīvu reformu virzītājspēku.
2022.gadā, apstiprinot Prokuratūras darbības stratēģiju, tika izvirzīti mērķi prokuratūras pārvaldības metožu pilnveidošanai, paredzot ieviest jaunas, uzlabotas pieejas.
Eiropas Komisijas ziņojumā pozitīvi novērtētas prokuratūras īstenotās institūcijas pārvaldības reformas – integritātes kontroles sistēmas izveide, prokurora palīga amata reforma un jaunas prokuratūas darba snieguma rādītāju sistēmas ieviešana.
Lai samazinātu interešu konflikta un korupcijas risku rašanos prokuroru profesionālajā darbībā, sadarbojoties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, 2023. gadā izstrādāta pieeja un 2024. gada 22. martā ģenerālprokurors izdevis iekšējos noteikumus “Iekšējās kontroles sistēma prokuroru korupcijas un interešu konflikta (integritātes) risku novēršanai”. Noteikumi nosaka iekšējās kontroles sistēmas prokuroru korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai organizāciju, iekšējās kontroles vides prasības, korupcijas un interešu konflikta identificēšanas, analīzes, novērtēšanas un novēršanas pasākumus, kārtību, kādā ziņo par pārkāpumu, rīcību interešu konflikta situācijā un amatu savienošanas saskaņošanas jautājumus, kā arī paredzēts izstrādāt Korupcijas risku mazināšanas un novēršanas pasākumu plānu, saskaņā ar kuru tiks veikti konkrēti korupcijas risku novēršanas pasākumi.
Lai prokurora un prokuratūras darbu kopumā padarītu efektīvāku, jau 2022. gadā, apstiprinot Prokuratūras darbības stratēģiju, tika izvirzīts mērķis atslogot prokuroru no tehnisko darbu veikšanas, piesaistot un attīstot kvalificētu prokurora atbalsta personālu. 2023. gadā tika īstenota prokurora palīga amata reforma, pārskatot prokurora palīga amata pienākumus un kvalifikāciju, ieviešot prokurora palīga kvalifikācijas novērtēšanas kārtību, darbinieku atlīdzības reformas ietvaros paredzot konkurētspējīgu atalgojumu. Lai nodrošinātu, ka prokurora palīgu darbs ļautu samazināt prokuroru slodzi, paredzot to iesaisti arī vienkāršu procesuālo dokumentu (lēmumu, atbilžu projektu, pavaddokumentu) projektu izstrādē, bija nepieciešams definēt jaunas prokurora palīga kompetences. Būtisks solis prokurora palīga amata reformas īstenošanā bija jauna nolikuma “Nolikums par prokurora palīgu” pieņemšana Ģenerālprokurora padomē, kas apstiprināts ar ģenerālprokurora 2023. gada 15. februāra pavēli Nr. 140 un stājās spēkā 2023. gada 1. martā. Apstiprinot minēto nolikumu, tika ieviesta prokurora palīga amata pienākumu diferenciācija, paredzot divus amata līmeņus – prokurora palīgs un vecākais prokurora palīgs.
Tāpat 2023. gadā, lai pilnveidotu pārraudzību pār prokuratūras un katra prokurora darba rezultātiem, ir izveidots instruments, kas dod iespēju jebkurā laikā noteikt vienas vai vairāku struktūrvienību darbības kvalitātes un efektivitātes līmeni, identificēt vājos profesionālās darbības virzienus un nekavējoties veikt pasākumus konstatēto problēmu novēršanai.
Izvērtējot līdzšinējo prokuroru darba novērtēšanas sistēmu, tika secināts, ka prokurora profesionālās darbības novērtēšana reizi piecos gados, kā to paredz Prokuratūras likuma 38.2 panta otrā daļa, nedod iespēju efektīvi identificēt problēmas prokurora profesionālajā darbā un tās savlaicīgi atrisināt. Tādēļ tika pieņemts lēmums ieviest ikgadēju prokuroru profesionālās darbības kvalitātes un efektivitātes novērtējumu.
Rezultātā tika ieviesta jauna prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas sistēma divos posmos. Pirmais darbības novērtēšanas posms paredz ikgadēju prokurora profesionālās darbības kvalitātes pārbaudi nolūkā objektīvi noteikt prokurora darba, kā arī Prokuratūras darbības stratēģijā noteikto mērķu un prioritāšu sasniegšanas efektivitāti. Otrais posms ir prokurora profesionālās darbības novērtēšana, kuru veic Prokuroru atestācijas komisija ne retāk kā reizi piecos gados.
Tāpat 2024. gada ES tieslietu rezultātu pārskats liecina, ka dalībvalstis turpina uzlabot savu tiesu sistēmu digitalizāciju, un Latvija minētajos rādītājos ir viena no līderēm Eiropā.
Eiropas Komisijas 2024. gada ziņojums, kā katru gadu, ietver paziņojumu, kurā analizēta situācija ES kopumā, un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas būtiskas norises katrā dalībvalstī. Ziņojumā ir iekļauts arī pagājušā gada ieteikumu novērtējums, un uz tā pamata vēlreiz sniegti dalībvalstīm adresēti ieteikumi. Ziņojums aptver valstu tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējumu, mediju brīvību un plurālismu, kā arī citas institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas.
Aiga Eiduka
Latvijas Republikas prokuratūras
preses sekretāre
Tālrunis: 67044444, 27044444
e-pasts: Aiga.Eiduka@lrp.gov.lv
