Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
2024. gada 10. septembrī Kijivā, Ukrainā, tieši dienu pirms starptautiskās konferences “Vienoti par taisnīgumu” (“United for Justice”), norisinājās apvienotās izmeklēšanas grupas (AIG) par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru, kas, iespējams, izdarīti Ukrainā, dalībnieku sanāksme. Uz tikšanos Kijivā devies arī ģenerālprokurors Juris Stukāns un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas prokurors Kaspars Zgirskis. Sanāksmes laikā AIG dalībnieki vienojās par savstarpējās sadarbības līguma grozījumiem ar mērķi uzlabot izmeklēšanas procesu par spīdzināšanas, vardarbīgas un nežēlīgas izturēšanās noziegumiem un noziegumiem filtrācijas nometnēs.
Pēdējo divarpus gadu laikā AIG darbība ir būtiski nostiprinājusi dalībvalstu spējas izmeklēt Krievijas kara noziegumus, liekot stabilu juridisko pamatu pierādījumu vākšanai, saglabāšanai un apmaiņai. 2022. gada 25. martā, tikai trīs nedēļas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Lietuva, Polija un Ukraina ar Eirojusta atbalstu izveidoja apvienotās izmeklēšanas grupu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru, kas, iespējams, izdarīti Ukrainā. 2022. gada 30. maijā par AIG dalībniekiem kļuva Igaunija, Latvija un Slovākija, bet 2022. gada 13. oktobrī – Rumānija. 2023. gada 3. martā AIG dalībnieki parakstīja saprašanās memorandu ar Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamentu. Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Prokuratūra AIG pievienojās 2022. gada aprīlī, savukārt šī paša gada oktobrī par AIG dalībnieku kļuva arī Eiropols.
11. septembrī ģenerālprokurors Juris Stukāns un prokurors Kaspars Zgirskis piedalījās Ukrainas Ģenerālprokuratūras rīkotajā konferencē “Vienoti par taisnīgumu”. Konference bija veltīta Krievijas veiktajiem uzbrukumiem vitāli svarīgiem civilās infrastruktūras objektiem un ietekmei, ko šie uzbrukumi atstāj uz Ukrainas iedzīvotājiem. Kopš kara sākuma Ukraina ir cietusi no postošiem uzbrukumiem energotīkliem, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, kā arī lauksaimniecības zemei. Iznīcinošie uzbrukumi ir bijuši plaši un radījuši plašus postījumus. Veseli ciemati un pilsētas ir gandrīz pilnībā iznīcinātas, mājas, skolas, slimnīcas ir pārvērtušās drupās. Saskaņā ar Ukrainas varas iestāžu sniegtajiem datiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības kopš 2022. gada februāra ir samazinājušās par 24%, ietekmējot gan pārtikas pieejamību pasaulē, gan arī ukraiņu iztikas līdzekļus. Līdz 2023. gada decembrim ir sabombardētas vai apšaudītas 3798 izglītības iestādes, tādējādi neskaitāmiem bērniem liedzot iespēju saņemt izglītību.
Konferenci atklāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopā ar Ukrainas ģenerālprokuroru Andriju Kostinu, Eirojusta prezidentu Ladislavu Hamranu un citām atbildīgajām personām, kas tieši iesaistītas pasākumos ar mērķi nodrošināt taisnīgumu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru, kas, iespējams, izdarīti Ukrainā.
"Starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā ir skaidri: civilie objekti, kas nekalpo militāriem mērķiem, nedrīkst kļūt par uzbrukumu mērķi. Šie likumi pastāv, lai aizsargātu tos, kuri nav iesaistīti kaujās, un šo likumu pārkāpumi var būt kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Šodien mēs esam šeit, lai sniegtu spēcīgu vēstījumu: Ukraina ar starptautiskās sabiedrības atbalstu neļaus tam notikt! Mēs Eirojustā joprojām esam pilnībā apņēmušies nodrošināt taisnīgumu,” savā uzrunā uzsvēra Eirojusta prezidents L. Hamrans. Konferences laikā prezidents Hamrans iepazīstināja ar Eirojusta veikto operatīvo darbu, lai cīnītos pret tehnoloģiju nelikumīgu pārdošanu Krievijai, kas ir globāls izaicinājums uz kuru atbilstoši jāreaģē. Papildus šim operatīvajam darbam 12. jūlijā Eirojusts un ASV Tieslietu ministrija organizēja svarīgu sanāksmi Hāgā, lai risinātu šo jautājumu.
Vairākas sesijas konferencē tika veltītas, lai analizētu enerģētikas, graudu un ostu infrastruktūrai, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestādēm nodarīto zaudējumu apmēru. Dalībnieki apsprieda steidzamo nepieciešamību izmeklēt šos noziegumus un saukt pie atbildības par tiem atbildīgās personas, kā arī mobilizēt resursus, lai atturētu no to izdarīšanas nākotnē un efektīvi cīnītos ar radītajām sekām.
.jpg)
Avots: www.eurojust.europa.eu, Ukrainas ģenerālprokuratūra
Ieva Šomina
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību
nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67044586
e-pasts: Ieva.Somina@lrp.gov.lv
