Rīgas tiesas apgabals

Publicēts 20/06/2024

Cilvēku tirdzniecība – mūsdienu verdzības forma – nekļūsti par cilvēku tirdzniecības upuri

Attēls: Cilvēku tirdzniecība – mūsdienu verdzības forma – nekļūsti par cilvēku tirdzniecības upuri

Cilvēku tirdzniecība pasaulē tiek uzskatīta par otro ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku tirdzniecības. Latvija joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, proti, Latvijas valstspiederīgie tiek pakļauti cilvēku tirdzniecībai ārzemēs. Sociālā atstumtība un ekonomiskā migrācija, meklējot labāku dzīvi ārvalstīs, ir galvenie cilvēku tirdzniecību veicinošie faktori.

Cilvēku tirdzniecībai un cilvēku ievilināšanai ekspluatācijā tiek izmantotas darbā iekārtošanas firmas, sludinājumi internetā un sociālie tīkli. Darba piedāvājumi ar labu atalgojumu ir viens no visbiežāk izmantotajiem vervēšanas veidiem. Cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja ļoti īsā laikā doties uz ārvalstīm un uzsākt darba attiecības. Arī laulības ir viens no mērķtiecīgas vervēšanas veidiem, kad vervētājs, visbiežāk sociālajos tīklos, uzrunā noteiktu personu, izmantojot tās sociālo neaizsargātību.

Tāpat viena no pēdējā laikā novērotajām tendencēm ir cilvēku tirdzniecība saistībā ar finanšu krāpšanām un pabalstu izkrāpšanām, piemēram, persona ir pakļauta cilvēku tirdzniecībai piespiedu darbā, līdztekus personas dokumenti tiek izmantoti, lai ņemtu kredītus, pieteiktos pabalstiem vai atvērtu fiktīvus uzņēmumus. Lai detalizētāk pievērstos tieši šiem cilvēku tirdzniecības modeļiem, Iekšlietu ministrija, piedaloties Baltijas Jūras padomes sekretariāta projektā FRAUD “Trackling Financial and Benefit Fraud in the Baltic Sea Region, organizēja domnīcu, kurā piedalījās arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors.

Prokuratūra norāda, ka cilvēku tirdzniecība ir smags cilvēktiesību pārkāpums – mūsdienu verdzības forma, kas tiek panākta, noziedzīgi izmantojot personu psiholoģisko, ekonomisko vai sociālo ievainojamību vai bezpalīdzību. Šis noziegums iznīcina cilvēku dzīves, atņemot viņiem cieņu, brīvību un pamattiesības, līdz ar ko valsts un sabiedrības pienākums ir spēt savlaicīgi identificēt un ziņot par iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu, izmeklēt to un attiecīgi vērsties pret vainīgajām personām, piemērojot Krimināllikumā noteikto atbildību.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem nodrošina divas organizācijas – biedrība “Centrs MARTA” un biedrība “Patvērums “Drošā māja””. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt personas, kas kriminālprocesā atzītas par cietušajiem, un personas, ko nevalstisko organizāciju komisija ir atzinusi par cilvēku tirdzniecības upuri.

Aiga Eiduka
Latvijas Republikas prokuratūras
preses sekretāre
Tālrunis: 67044444, 27044444
e-pasts: Aiga.Eiduka@lrp.gov.lv 

Atpakaļ