Rīgas tiesas apgabals

Publicēts 25/11/2024

Lāsma Zebuliņa: darīt labu sev un atrast to, kas dara mūs laimīgus

Attēls: Lāsma Zebuliņa: darīt labu sev un atrast to, kas dara mūs laimīgus

Iepazīstinām ar mūsu kolēģi Lāsmu Zebuliņu – Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurori -, kura stāsta par saviem sportiskajiem mērķiem, kā arī par hobiju nozīmi ikdienā.

Sports vienmēr bijis mana dzīves sastāvdaļa

Jau kopš bērnības esmu ar to “uz tu”. Skolas laikā izmēģināju visu – skriešanu, slēpošanu, lodes grūšanu. Šī pieredze man atstājusi pozitīvas emocijas, kas mudināja turpināt sportot arī vēlāk dzīvē.

Pēc studiju gadiem sportošanā iestājās pauze, bet viss mainījās 2014. gadā. Mežaparkā toreiz piedāvāja treniņu ciklu ar interesantu motivāciju – apmeklē noteiktu nodarbību skaitu un saņem bezmaksas kruīza biļeti. Tā bija ne tikai iespēja trenēties, bet arī satikt domubiedrus, iepazīt viņu treniņu metodes un skriešanas maršrutus.

2015. gads kļuva par jaunu sākumu

Kolēģis Aleksandrs Voino ieteica piedalīties taku skrējienā “Stirnu buks”. Tas atvēra durvis pavisam citai skriešanas pasaulei – izaicinājumi kļuvuši profesionālāki, dalībnieku vairāk, bet pieredze – daudz bagātāka.

Kad mēģinu atcerēties visus skrējienus, kuros esmu piedalījusies, saprotu, ka to ir ļoti daudz. Šosejas un taku skrējieni, izaicinājumi, seriāli – viss savijas vienā lielā piedzīvojumā. Atmiņā spilgti paliek mirkļi, piemēram, skrējiens no Viļņas uz Rīgu. Tāpat apvienoju ceļošanu ar skriešanu, jo šādi hobiji atver vēl plašākas iespējas.

Protams, neiztiku arī bez traumām, bet kopš 2015. gada vienmēr esmu centusies piedalīties un nezaudēt ritmu. Manas mīļākās distances ir pusmaratoni (21,0975 km). Rimi Lattelecom pusmaratonā sasniegtais personīgais rekords – 1 stunda un 38 minūtes –  man ir īpaši svarīgs.

Taku un šosejas skriešana ir divas dažādas pasaules

Taku skrējieniem būtiski ir pareizi apavi, jo pat nelielas kļūdas var radīt traumas. Lielu lomu spēlē arī laikapstākļi – dažreiz ir karsti, citreiz slapjš, bet visam pāri ir gandarījums, kas nāk pēc finiša.

Sportošana ir daļa no ikdienas rutīnas, jo labs sniegums sacensībās prasa regulārus treniņus. Skriešana nav vienreizēja aktivitāte mēnesī, tai ir jāveltī laiks. Tiem, kas tikai sāk, ieteiktu pārbaudīt veselību, veikt slodzes testu un konsultēties ar sporta ārstu. Kad viss ir skaidrs, noteikti vērts atrast treneri, kurš palīdzēs ar plānu.

Man ļoti patīk grupu treniņi – kopā ar domubiedriem un draugiem vieglāk sasniegt jaunus mērķus. Kopīga sportošana ir ne tikai fiziska aktivitāte, bet arī satikšanās un saliedēšanās, kas pēc mājsēdes perioda kļuva vēl svarīgāka.

Sports palīdz arī atslēgties no ikdienas rūpēm

Skriešana, riteņbraukšana, slēpošana – distanču vai kalnu – tas viss man ir mīļš. Taču vēl viena liela mana kaislība ir teātris. Ja varētu, es apmeklētu visas izrādes, jo teātris mani relaksē tikpat ļoti, cik skriešana motivē.

Ģimenē mēs visi esam sportiski. Mans tēvs 81 gada vecumā joprojām aktīvi piedalās sporta svētkos, kas man ir liels iedvesmas avots. Es pat domāju, ka mamma, dodot man vārdu, par godu tā laika populārajai Latvijas ātrslidotājai Lāsmai Kaunistei, zemapziņā ielika pamatu manai saiknei ar sportu.

Dari sev labu

Tas ir mans novēlējums. Lai kas arī būtu jūsu hobijs – sports, lasīšana vai kas cits – tam ir jāsagādā prieku un gandarījumu. Fiziskās aktivitātes, lai kādas tās būtu, noteikti palīdzēs justies labāk, izvēdināt galvu un rast risinājumus ikdienas problēmām. Pats svarīgākais – atrast to, kas dara laimīgu.

Interviju sagatavoja: Iveta Locāne
Foto no personīgā arhīva

Atpakaļ