Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
2023. gada 6. novembrī Rīgas pilsētas tiesa pasludināja notiesājošu saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā apsūdzēto par sociālajā mediju platformā ievietotu rakstu par 1940. gada 17. jūnijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības īstenotā nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru, pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu un rupju noniecināšanu atzina par vainīgu un piesprieda viņam brīvības atņemšanas sodu uz desmit mēnešiem, nosakot to nosacīti.
Par konkrēto noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore nepiekrīt tiesas spriedumam daļā par apsūdzētajam, kurš izdarīja smagu noziegumu, piespriesto sodu. Apsūdzētais selektīvi atlasīja un interpretēja vēstures notikumus, proti, 1940. gada 17. jūnija Latvijas valstij un tautai traģiskos notikumus viņš savā publikācijā norādīja kā iedzīvotājiem labvēlīgus, tādējādi apdraudot visas sabiedrības intereses, – sabiedrības tiesības uz mieru, totalitārā komunistiskā režīma upuru intereses un tiesības uz cieņu un drošību, valsts un sabiedrības drošību.
Kara noziegumi ir ļoti bīstami, kam ir jābūt tabu tēmai, jo tā ir bijusi brutāla spēka pielietošana pret nevainīgiem cilvēkiem, kas nav pieļaujami ne tagadnē, ne pagātnē, un apsūdzētā ievietoto publikāciju nekādā veidā nevar uzskatīt par vārda brīvības platformu, jo tajā ietvertie vēsturiskie fakti neatbilst vispārpieņemtajai, izpētītajai objektīvajai patiesībai, kāda rodama vēstures avotos.
Prokurores ieskatā, valsts sodu politikai šādos gadījumos ir jābūt stingrai, taču tiesa, nosakot sodu, ir vadījusies vien no vispārīgiem apsvērumiem par soda humānismu un lietderību, neindividualizējot to attiecībā uz apsūdzēto un noziedzīgā nodarījuma smagumu un raksturu. Tiesa nav īpaši motivējusi to, kādēļ apsūdzētajam sods nosakāms nosacīti, un noteikusi nesamērīgi mīkstu sodu, tādējādi nepanākot krimināltiesisko taisnīgumu.
Krimināllikums noteic, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. No šīs normas secināms, ka, lai soda mērķis tiktu panākts, soda mēram jābūt tādam, lai ne tikai notiesātais, bet arī citas personas pildītu likumus un atturētos no šāda veida noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Par minēto tiesas spriedumu prokurore iesniegusi apelācijas protestu, jo nolūkā nodrošināt soda mērķa sasniegšanu un ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu un augsto sabiedrības bīstamību, valsts drošības apdraudējumu, kā arī apsūdzētā personību, kurš cita starpā ir politiķis, filologs un svešvalodu skolotājs, viņa uzskata par adekvātu, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu tiek noteikts brīvības atņemšanas sods, nepiemērojot to nosacīti.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Aiga Eiduka
Latvijas Republikas prokuratūras
preses sekretāre
Tālrunis: 67044444, 27044444
e-pasts: Aiga.Eiduka@lrp.gov.lv
