Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Pēc prokuratūras iesniegtā kasācijas protesta par apgabaltiesas noteiktā soda vīrietim, kurš apsūdzēts par smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, atcelšanu Augstākās tiesas Senāts atcēla spriedumu daļā par noteikto viņam noteikto sodu, nosūtot lietu Kurzemes apgabaltiesai jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
2020. gada vasaras izskaņā apsūdzētais nakts laikā ar aplikācijas palīdzību izsauca taksometru. Kad apsūdzētais iekāpa taksometrā un apsēdās priekšējā pasažiera sēdeklī, taksometra vadītājs lūdza apsūdzēto precizēt galamērķi, jautājot, kur viņš vēlas doties. Apsūdzētais izteica neapmierinātību, ka pirms tam taksometrs bija ieradies tālāk no sākotnējās izsaukuma vietas, un izteicās rupjiem vārdiem par taksometra vadītāju. Konflikta laikā apsūdzētais sāka zvanīt uz ārkārtējo notikumu tālruņa numuru 112, informējot Valsts policiju par notiekošo. Kad taksometra vadītājs palūdza apsūdzēto izkāpt no taksometra un vēlējās piezvanīt Valsts policijai, lai ziņotu par agresīvu klientu, apsūdzētais, būdams neapmierināts ar to, bez atļaujas paņēma uz taksometra paneļa novietoto taksometra vadītājam piederošo mobilo telefonu bez nodoma to nolaupīt, izkāpa no taksometra un devās prom. Kad taksometra vadītājs sekoja apsūdzētajam ar mērķi atgūt savu mobilo telefonu, apsūdzētais pagriezās pret viņu un tīši, dusmu vadīts, ne mazāk kā četras reizes ar dūri iesita taksometra vadītājam pa seju, nodarot viņam smagus miesas bojājumus.
Pirmās instances tiesas piemērotais sods apsūdzētajam par izdarīto minēto noziedzīgo nodarījumu bija brīvības atņemšana uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem un probācijas uzraudzība uz diviem gadiem. Tāpat no viņa piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 1599,78 eiro apmērā un morālā kaitējuma kompensācija 6065 eiro apmērā. Apsūdzētais šo sodu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, kas atcēla tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu, nosakot apsūdzētajam tikai probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Savukārt kompensāciju apmērs tika atstāts negrozīts.
Kasācijas protestā prokuratūra lūdza atcelt tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, jo apelācijas instances tiesa piemērojusi vieglāku sodu, ko nav pietiekami pamatojusi, un šāds soda veids un mērs nesekmēs soda mērķu sasniegšanu. Tāpat apelācijas instances tiesa analizējusi vienīgi apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, atstājot bez pietiekamas ievērības izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Nav ņēmusi vērā arī to, ka lietā konstatēts apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis – apsūdzētais par krimināllietā būtiskiem apstākļiem ir sniedzis apzināti nepatiesas liecības, sagrozot faktus, norādot uz cietušā uzbrukumu un nepieciešamo aizstāvēšanos, kā arī noliedzot jebkādus sitienus cietušajam.
Senāts savā lēmumā norādījis, ka apelācijas instances tiesa savu atzinumu par iespēju noteikt apsūdzētajam par izdarīto noziegumu probācijas uzraudzību faktiski pamatojusi tikai ar apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, neizvērtējot pārējos sodu ietekmējošos apstākļus, tai skaitā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Turklāt arī apsūdzētā personību raksturojošās ziņas tiesa ir izvērtējusi selektīvi, atstājot bez ievērības faktu, ka apsūdzētais agrāk ir sodīts pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas. Lai arī sodāmība par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam likumā noteiktajā kārtībā ir dzēsta, šīs ziņas raksturo apsūdzētā personību, tādēļ tās tiesai pirms atzinuma sniegšanas par apsūdzētā izdarītā nozieguma gadījuma raksturu bija jāizvērtē.
Senāts atkārtoti norādīja, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz vainīgā personību pozitīvi raksturojošu ziņu izvērtējumu, acīmredzami nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu –, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevumu izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Laura Krastiņa
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību
nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67044444
e-pasts: Laura.Krastina@lrp.gov.lv
