Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
2023. gada oktobrī apsūdzētais, saņemot piedāvājumu par samaksu veikt nelegālo migrantu grupas pārvietošanu no Dagdas līdz Rīgai, pārvietoja sešus nelegālos migrantus automašīnā līdz ciemam Sloboda, Andzeļu pagastā, Krāslavas novadā, kur viņa vadīto automašīnu apturēja Valsts policijas amatpersonas. Par mantkārīgā nolūkā izdarītu apzinātu vairāk nekā piecu personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā Latgales rajona tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, kā arī izraidīšanu no Latvijas ar ieceļošanas aizliegumu uz pieciem gadiem. Iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar prokurores apelācijas protestu un apsūdzētā apelācijas sūdzību, Latgales apgabaltiesa samazināja brīvības atņemšanas ilgumu par trim mēnešiem.
Prokurore apelācijas protestā norādījusi, ka pirmās instances tiesa nepareizi piemēroja Krimināllikuma 46. panta 3.1 daļas nosacījumus, jo nosakot brīvības atņemšanas soda ilgumu, jāņem vērā visi nosacījumi kopumā, nevis tikai atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Pirmās instances tiesa pietiekoši nav izvērtējusi noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, ka apsūdzētā darbībās konstatētas divas kvalificējošās pazīmes, kas palielina viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu – mantkārīgs nolūks un nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā lielam personu skaitam. Nosakot soda mēru, tiesa ņēma vērā tikai apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus, atzīstot, ka ir viens atbildību mīkstinošais apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu – savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana, un viens atbildību pastiprinošais apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 9. punktu – noziedzīgs nodarījums izdarīts ārkārtējās situācijas laikā. Turklāt apelācijas protestā prokurore vērsa uzmanību uz to, ka pirmās instances tiesa nepamatoti konstatēja apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā nebija izsludināta ārkārtējā situācija, bet bija izsludināts pastiprināts robežsapsardzības sistēmas darbības režīms, kas nav uzskatāms par ārkārtējo situāciju. Tomēr minētā režīma izsludināšana ņemama vērā, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, jo apsūdzētā noziedzīgās darbības izdarītas tieši tad, kad bija izsludināts pastiprināts robežsapsardzības sistēmas darbības režīms.
Senāts secinājis, ka apelācijas instances tiesa šos prokurores apelācijas protesta argumentus nav izvērtējusi, aprobežojoties vienīgi ar deklaratīvu norādi, ka tā, nosakot soda mēru, ir izvērtējusi apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīguma un sabiedrisko interešu apdraudējuma pakāpi, ievērojot vispārīgos soda noteikšanas principus. Senāts norāda, ka spriedumu, kurā nav izvērtēti būtiski apelācijas protesta argumenti, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.
Senāts vērš uzmanību, ka noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums ir atklāti juridiski jēdzieni, kuri tiesai, nosakot sodu, katrā gadījumā ir jāpiepilda ar saturu atbilstoši lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem. Senāts savā lēmumā norāda, ja tiesa ir konstatējusi apstākļus, kas var pamatot bargāka soda piemērošanu, kā tas ir izskatāmajā lietā – noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgā nolūkā un laikā, kad bija izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas režīms –, tiem ir jābūt izvērtētiem kopsakarā ar pārējiem sodu ietekmējošiem apstākļiem. Tikai pēc visu sodu ietekmējošo apstākļu kopvērtējuma tiesa var pamatoti noteikt piemērojamā soda mēru.
Lēmumā pausta atziņa, ka ja lietā tiek konstatēti gan apstākļi, kas var pamatot vieglāka soda noteikšanu, gan apstākļi, kas var pamatot bargāka soda noteikšanu (ne tikai atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši), tiesai jāvērtē, kādā mērā tie savstarpēji kompensē viens otra ietekmi vai arī kāda apstākļu grupa gūst pārsvaru. Turklāt šajā novērtējumā izšķirošs ir nevis tas, kura apstākļu grupa ir lielāka skaita ziņā, bet gan katras grupas nozīmīgums pēc būtības. Šāda pieeja ir piemērojama atsevišķi gan soda veida, gan soda mēra noteikšanā, ja vien nav konstatēti Krimināllikuma 46. panta 3.1 daļas nosacījumi.
Senāta lēmums lietā Nr. SKK-79/2025 (18240018523)
Laura Krastiņa
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību
nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67044444
e-pasts: Laura.Krastina@lrp.gov.lv
