Plenārsēdes centrālā aktivitāte bija paneļdiskusija, kas bija veltīta tīkla darbam un attīstībai pēdējo desmit gadu laikā. Bijušie EJCN koordinatori, Eiropas Komisijas pārstāvji un Eurojust kibernoziegumu apkarošanas darba grupas locekļi apsprieda tīkla sasniegumus, izaicinājumus un nākotnes prioritātes cīņā pret kibernoziedzību.
Savukārt sanāksmes otrajā dienā īpašās apakšgrupu sesijās EJCN biedri un novērotājvalstu pārstāvji dalījās pieredzē un jaunākajā informācija par tādiem jautājumiem kā datu saglabāšana, elektroniskie pierādījumi, mākslīgais intelekts un kriptoaktīvi. EJCN biedri un novērotājvalstis arī apsprieda un oficiāli apstiprināja EJCN darba plānu 2026.–2027. gadam un atjauninātās EJCN vadlīnijas. Kibernoziegumu darba grupas priekšsēdētājs sniedza dalībniekiem jaunāko informāciju par norisēm e-pierādījumu jomā Eurojust.
EJCN ir Eiropas Savienības tiesu sadarbības tīkls, kas apvieno prokurorus, tiesnešus un citus tieslietu ekspertus no dalībvalstīm, lai veicinātu zināšanu apmaiņu, attīstītu vienotu pieeju kibernoziedzības apkarošanai un risinātu juridiskos izaicinājumus, kas saistīti ar digitālajām tehnoloģijām.
Mūsdienās arvien vairāk noziedzīgu nodarījumu ir saistīti ar digitālo vidi, tostarp tiešsaistes krāpšanām, izspiedējvīrusu uzbrukumiem, datu zādzībām un citiem kibernoziegumiem. Šādi noziegumi bieži pārsniedz vienas valsts robežas, tādēļ efektīva starptautiskā sadarbība ir būtiska veiksmīgai izmeklēšanai un kriminālvajāšanai.
Dalība EJCN sniedz Latvijai iespēju:
EJCN darbību koordinē Eirojusts, nodrošinot platformu sadarbībai starp Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu iestādēm un ekspertiem. Tīkls kalpo kā nozīmīgs instruments, lai stiprinātu Eiropas spēju reaģēt uz arvien sarežģītākiem kibernoziedzības draudiem.
Latvijas iesaiste EJCN apliecina valsts apņemšanos attīstīt modernu, drošu un efektīvu tieslietu sistēmu, kas spēj reaģēt uz digitālā laikmeta izaicinājumiem un aizsargāt sabiedrības intereses gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.