Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Armīns Meisters atgādināja, ka viena no viņa prioritātēm, stājoties amatā, bija valsts drošības aizsardzības jautājumi. Lai pievērstu tiem uzmanību visaugstākajā līmenī, janvārī Ģenerālprokuratūrā izveidots jauns departaments – Valsts drošības aizsardzības departaments. Plānots, ka tajā būs sešas amata vietas – viens virsprokurors un pieci prokurori –, uz kurām šobrīd konkursa kārtībā notiek personāla atlase. Vienlaikus ģenerālprokurors uzsvēra, ka departamenta izveide neietekmē esošos prokurorus, jo tika veikta vakanto amatu vietu pārdale.
Ģenerālprokurors uzsvēra, ka līdz ar departamenta izveidi tiek pausta skaidra apņemšanās, ka ar valsts drošības aizsardzības jautājumiem strādās Ģenerālprokuratūras līmenī. “Tas saistās gan ar starptautisko sadarbību un sadarbību ar valsts drošības iestādēm, gan arī šo lietu nopietnību. Šie valsts drošības aizsardzības jautājumi neskars tikai spiegošanas, naida runas, terorisma draudu vai robežpārkāpšanas noziegumu apkarošanu. Mēs valsts drošības aizsardzību interpretējam plašāk, proti, tie ir arī augsta līmeņa korupcijas riski, augsta līmeņa amatpersonu izdarītie noziegumi vai pret šīm amatpersonām vērstie noziedzīgie nodarījumi, ekonomiskā drošība. Līdz ar to šādu kategoriju lietas turpmāk būs piekritīgas šim departamentam,” iezīmēja Armīns Meisters. Viņš gan norādīja, ka tas nenozīmē, ka katra šāda lieta būs departamenta dienaskārtībā. Lietu piekritību noteiks ģenerālprokurors, uzklausot arī valsts drošības un izmeklēšanas iestādes par valsts drošībai nodarītā apdraudējuma līmeni.
Tāpat ģenerālprokurors informēja, ka ir ticies ar sadarbības iestāžu vadību, lai pārrunātu sadarbības stiprināšanas jautājumus, darbības efektivizēšanas iespējas, kā arī notiek diskusijas par prioritāro noziedzīgo nodarījumu noteikšanu. Tāpat viņš sacīja, ka ir sāktas sarunas par informācijas apmaiņas platformas izveidi, lai veicinātu vienotu pieeju un savstarpēji saskaņotu visu iesaistīto iestāžu rīcību izmeklēšanā, notikumu monitorēšanā un izvērtēšanā. Prokuratūra šajā procesā ir uzņēmusies vadošo lomu, jo veic uzraudzību gan valsts drošības iestādēm, gan operatīvajai darbībai, gan arī izmeklēšanai. Tāpat prokuratūrā notiek aktīvs darbs pie prokuratūras darbības nepārtrauktības plāna izstrādes kara vai citu apdraudējumu gadījumā.
Saeima Armīnu Meisteru ģenerālprokurora amatā apstiprināja 2025. gada 20. novembrī. Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.
Armīna Meistera darba stāžs prokuratūrā ir vairāk nekā 25 gadi. Pirms stāšanās ģenerālprokurora amatā viņš bija Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes audio ieraksts pieejams Saeimas tīmekļvietnē.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima.
