Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Ir likumsakarīgi, ka pēdējos gados notikusi arī noteiktas sabiedrības daļas attieksmes transformācija pret īpašu mazāk aizsargāto grupu – mājdzīvniekiem. Droši var apgalvot, ka daļa sabiedrības savus mājas (istabas) dzīvniekus šodien uztver jau kā ģimenes locekļus un attiecīgi rūpējas par viņu labklājību. Novērojumi liecina, ka būtiski sarukusi tā sabiedrības daļa, kura suni uzskata tikai par pie ķēdes turamu īpašuma sargu vai kaķi – par peļu junkuru, kuram vieta labākajā gadījumā ierādīta kādā palīgēkā. Pozitīvas pārmaiņas vērojamas arī attieksmē pret lauksaimniecības un savvaļas dzīvniekiem. Tāpēc ir pašsaprotami, ka gadījumos, kad sabiedrību pāršalc ziņas par cietsirdīgu un vardarbīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai, gluži pretēji, par dzīvnieka radītu apdraudējumu sabiedrībai, raisās plašas diskusijas un asas viedokļu sadursmes. Tiek adresēti pārmetumi un uzdoti jautājumi arī tām iestādēm, kuras pilnvarotas panākt situācijas tiesisko risinājumu, pieprasot ātru un efektīvu reakciju.
Tieši tāpēc Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienas priekšvakars ir īstais laiks, lai sniegtu vispārīgu ieskatu pašreizējā normatīvo aktu regulējumā, kas paredz atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā arī ieskicētu fundamentāli nepieciešamās izmaiņas tajos. Vienlaicīgi ir arī īstais laiks, lai akcentētu sabiedrības savlaicīgas iesaistes nozīmi jebkuras vardarbības izskaušanā.
Vispirms jāizskaidro, ka ne katra pret dzīvnieku vērsta cietsirdīga vai cita sabiedrībai nepieņemama darbība vai bezdarbība dod pamatu personas rīcību vērtēt kā noziedzīgu nodarījumu. Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku administratīvā atbildība noteikta Dzīvnieku aizsardzības likuma 59. pantā. Par šo pārkāpumu fiziskai personai piemēro naudas sodu no divdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – no četrdesmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām, nosakot dzīvnieku turēšanas tiesību aizliegumu uz laiku līdz diviem gadiem (viena naudas soda vienība – 5 eiro). Savukārt, ja cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvnieku rezultātā iestājušās noteiktas sekas, attiecīgā darbība vai bezdarbība var tikt atzīta par noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība. Proti, Krimināllikuma 230. panta pirmajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu (soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz trim gadiem). Šī panta otrajā daļā jau paredzēta kriminālatbildība par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, vai par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots (soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem). Savukārt, ja persona izdarīs darbības, kuras paredzētas Krimināllikuma 230. panta pirmajā vai otrajā daļā, turklāt publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, iestāsies kriminālatbildība atbilstoši Krimināllikuma 230. panta trešajai daļai (soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem).
Maldīgs ir priekšstats, ka Krimināllikuma 230. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido tikai tīša fiziska vardarbība pret dzīvnieku, kā rezultātā iestājušās likumā paredzētās sekas. Konkrētos apstākļos noziedzīgā nodarījuma sastāvu var veidot arī dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pasīva un bezatbildīga rīcība, nenodrošinot Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās prasības par dzīvnieku pienācīgu veterinārmedicīnisko aprūpi, uzturu vai sadzīves apstākļiem, kā rezultātā dzīvniekam nodarīts likumā noteiktais kaitējums. Tāpat noziedzīga nodarījuma sastāvu var veidot personas aktīva rīcība, organizējot vai veicot Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. panta 7. punktā aizliegtu dzīvnieka pakļaušanu izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām procedūrām (plašāk zināma kā suņu ausu un astes kupēšana), ja to nepieciešamību nav noteicis un tās nav veicis praktizējošs veterinārārsts vai cita persona saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku labturību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Lai gan ik gadu nemainīgi izmeklēšanas iestādēs tiek uzsākti aptuveni 50 kriminālprocesi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, jāatzīst, ka minētais statistiskais rādītājs nesniedz pilnīgu un objektīvu priekšstatu par patieso situāciju dzīvnieku aizsardzības jomā.
Tā kā vairumā gadījumu tieši dzīvnieka īpašnieks vai turētājs ir tā persona, kuras prettiesiskās rīcības rezultātā cietis dzīvnieks, bez sabiedrības vērīguma un aktīvas iesaistes nav iedomājama savlaicīga kompetento iestāžu reakcija.
Tieši pēdējo, plašu rezonansi guvušo kriminālprocesu pamatā ir atbildīgu un drosmīgu cilvēku aktīva reakcija, informējot izmeklēšanas iestādes par iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Lai arī ne visos gadījumos apstiprinājies noziedzīga nodarījuma fakts, nereti tieši šo personu sniegtā informācija bijusi pamats kriminālprocesa uzsākšanai, bet viņu liecības – viens no pierādījumiem, lai vainīgā persona saņemtu likumā paredzēto sodu. Ieskatam, kopš 2020. gada prokurori pabeiguši vairāk nekā 80 krimināllietas, kurās vismaz viens no personai inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem kvalificēts atbilstoši Krimināllikuma 230. pantam. No tām 49 krimināllietas nodotas izskatīšanai tiesā, 28 krimināllietas pabeigtas, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu, bet 3 kriminālprocesos persona nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības.
Neskatoties uz kompetento iestāžu centieniem veidot stingrāku sodu politiku dzīvnieku aizsardzības jomā, saskaņā ar neatkarīgā tirgus izpētes un sabiedriskās domas datu vākšanas uzņēmuma “Norstat” 2025. gada 26. novembra datiem 50% aptaujāto respondentu uzskata, ka personām piemērojamie sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem joprojām ir pārāk maigi, savukārt 45% respondentu ir pārliecināti, ka par šādu noziedzīgo nodarījumu personai būtu piemērojama brīvības atņemšana. Vienlaicīgi 47% aptaujāto respondentu uzskata, ka personai par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku kā papildsods būtu piemērojams tiesību liegums turēt dzīvnieku uz mūžu. Tomēr raksta autora ieskatā soda bargums nav vienīgais “rīks” vardarbības un cietsirdības, tostarp pret dzīvnieku, mazināšanai.
Būtiskākais ir maksimāli veicināt soda neizbēgamības principa ievērošanu, lai ikviena persona, kura pārkāpusi likuma izvirzītās prasības, par nodarījumu savlaicīgi saņem likumā paredzēto sodu un to izpilda.
Diemžēl prokurori praktiskajā darbā konstatē gadījumus, kad pret dzīvnieku tiek vērstas arī seksuāla rakstura darbības, kuru rezultātā nav iestājušās Krimināllikuma 230. pantā paredzētās sekas, savukārt Krimināllikumā kriminālatbildība par dzīvnieku seksuālu izmantošanu nav paredzēta. Ģenerālprokurora izveidotā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupa likumdevējam rosinājusi veikt attiecīgus grozījumus Krimināllikuma 230. pantā, paredzot kriminālatbildību arī par dzīvnieku seksuālu izmantošanu. Nupat, 2026. gada 29. septembrī, Saeimas Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kura ietvaros juristi diskutēja par normatīvā akta pilnveidošanu šajā jautājumā.
Prokuroriem un sabiedrībai kopumā ir būtiski, lai normatīvo aktu regulējums ir tiesisks un visaptverošs, tādējādi optimālos termiņos ļautu atrisināt jebkuras sarežģītības kāzusus. Vēl būtiskāks virsmērķis ir izglītot sabiedrību un visos līmeņos vairot empātiju, mazinot tos kliedzošos gadījumus, kad jau nepieciešams darbināt valsts represīvos mehānismus personas sodīšanai. Virzība uz virsmērķa sasniegšanu iespējama tikai līdzdarbojoties visiem kopā.
Aigars Bičušs,
Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors
Raksta autors Aigars Bičušs ir Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. Prokurora darbu viņš uztver kā kalpošanu valstij un sabiedrībai. Viņam ir svarīgi, lai tiesiskums tiktu nodrošināts ne tikai konkrētā lietā vai reģionā, bet valstī kopumā un lai ikviens prokurors ar profesionālu un godprātīgu darbu sniegtu ieguldījumu demokrātisko vērtību stiprināšanā sabiedrībā.
Dzīvnieku aizsardzība ir viena no Aigara Bičuša sirdslietām. Kopā ar ģimeni viņš rūpējas par trim kaķiem – Vili, Pūci un Krapsi –, no kuriem katram ir savs stāsts par nonākšanu ģimenē. Personiskā pieredze un profesionālās zināšanas viņu pamudinājušas aktīvi iesaistīties arī sabiedrības izglītošanā un diskusijās par dzīvnieku aizsardzību, normatīvā regulējuma pilnveidošanu un sodu politiku.
2026. gada jūlijā Aigars Bičučs sarunu festivālā “LAMPA” piedalījās sarunā “Kādu sodu piešķirtu tu par dzīvnieka spīdzināšanu?”, kurā tika apspriesti par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem piemērojamie sodi un to atbilstība sabiedrības priekšstatam par taisnīgu sodu. Savukārt augustā viņš piedalījās ekspertu diskusijā “Dzīvnieka statuss mūsdienu tiesību sistēmā”, pievēršoties dzīvnieka juridiskajam statusam, Civillikuma grozījumu nozīmei un iespējām pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu.
Aigars Bičučs uzskata, ka dzīvnieku aizsardzība sākas ar sabiedrības izglītošanu, empātiju un ikviena cilvēka gatavību pamanīt, nepalikt vienaldzīgam un rīkoties.
