Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Evitas aizraušanās ar epoksīda sveķiem sākās pavisam negaidīti – iedvesmu deva bērnu un viņu krustmātes izgatavotais epoksīda kuloniņš, ko viņa saņēma dāvanā un joprojām nēsā kā lielu dārgumu. Tieši šī dāvana rosināja pašai izmēģināt darbu ar epoksīda sveķiem. Tā tapa pirmās rotaslietas, vēlāk arī atslēgu piekariņi un svečturi. Savukārt ideja veidot pulksteņus no automašīnu sajūgiem un bremžu diskiem radās, pateicoties Evitas vīram, kurš to bija noskatījis sociālajos tīklos. Pulksteņu tapšanā iesaistās visa ģimene – vīrs rūpējas par tehnisko izpildījumu, bet Evita kopā ar bērniem veido pulksteņu dizainus.
Šobrīd šī nodarbe ir kļuvusi par neatņemamu ģimenes tradīciju. “Šajā procesā ir grūti nošķirt, kurš kuru iedvesmo – bērni vecākus vai vecāki bērnus. Darbojoties kopā, viens otru papildinām,” stāsta Evita.
Pulksteņi no automašīnu sajūgiem ir visai neparasti darinājumi. Evita norāda: “Šie pulksteņi neder un arī nepiestāv visiem cilvēkiem. Dzīvē ir jābūt sava veida interesēm, lai rastos vēlme ko šādu iegādāties.” Viņai tie simbolizē iespēju lietām piešķirt otru dzīvi. Kā saka pati Evita: “Kas vienam lieks, par to otram prieks!” Vienlaikus pulkstenis atgādina arī par laika vērtību, ko nav iespējams pagriezt atpakaļ.
Spēja saskatīt potenciālu lietās, kas citiem šķiet savu laiku nokalpojušas, Evitai raksturīga ne tikai radošajā darbībā. Līdzīgu pieeju viņa cenšas ievērot arī ikdienā, meklējot iespējas un risinājumus dažādās situācijās: “Cilvēki, ar kuriem esmu kopā gan mājās, gan darbā, noteikti varētu piekrist, ka savu ikdienu veidoju pēc principa, ka katrai lietai un problēmai ir savs risinājums – tikai mazliet ilgāk jāpadomā. Jānotic sev.”
Vislielāko gandarījumu Evitai sniedz gatavais rezultāts. “Nekad nevar zināt, kāds būs gala rezultāts, jo reizēm visinteresantākie darbi rodas no šķietami nesaderīgām krāsām un materiāliem. Turklāt divus pilnīgi vienādus darbus izgatavot nav iespējams – katram ir sava “odziņa”,” atzīst Evita.
Protams, arī šajā hobijā netrūkst izaicinājumu. Epoksīda sveķi jāsagatavo īpaši rūpīgi, lai neveidotos gaisa burbulīši, bet metāla detaļas pirms krāsošanas rūpīgi jāattīra. Tieši no šī sagatavošanas procesa lielā mērā ir atkarīga gatavā izstrādājuma kvalitāte.
Tajā pašā laikā Evitai īpaši svarīgi ir stāsti, kas rodas pēc tam, kad darinājumi nonāk pie saviem jaunajiem saimniekiem. Atslēgu piekariņš, kas uzdāvināts vecmāmiņai, kaklarota Māmiņdienā vai pulkstenis mazam auto entuziastam kļūst par daudz vairāk nekā vienkāršu priekšmetu – tie iegūst personisku nozīmi.
Lai radītu jaunas lietas, iedvesmu Evita nemeklē ne izstādēs, ne dabā, ne internetā. “Iedvesma atnāk pati, apsēžoties pie galda ar labu garastāvokli. Tad fantāzijas lidojumam nav robežu,” atzīst Evita.
Arī turpmāk ģimene negrasās apstāties pie jau paveiktā – nākotnē iecerēts izmēģināt spēkus vēl kādā vērienīgākā projektā, izgatavojot kafijas galdiņu no epoksīda sveķiem.
