Latvijas Republikas prokuratūra

Informācija par aktualitātēm

Publicēts 29/10/2026

Drukāt

Vaļasprieks! Pāvels Fiļipovs: pirmais tenors ar dzelžainu disciplīnu

Brīdī, kad simtiem balsu saplūst vienā kopīgā skanējumā, rodas vārdos grūti aprakstāma vienotības sajūta. To piedzīvojis arī prokurors Pāvels Fiļipovs, kurš amata pienākumus pilda Rīgas Austrumu prokuratūrā. Pēc daudzu gadu pārtraukuma viņš ir atgriezies pie kordziedāšanas un šobrīd kā pirmais tenors dzied Latvijas Universitātes jauktajā korī “Dziesmuvara”.

Ar kordziedāšanu Pāvels iepazinās jau skolas laikā, taču pēc vidusskolas beigšanas tai sekoja ilgs pārtraukums. Vēlme atsākt dziedāt viņu nepameta, tomēr ikdienas steigā tam ilgi neizdevās atrast laiku. “Tikai tad, kad bērni bija paaugušies, sapratu, ka beidzot varu atkal pievērsties savam vaļaspriekam. Sāku meklēt korus internetā un sūtīju pieteikumus, līdz koris “Dziesmuvara” uzaicināja mani uz noklausīšanos. Pēc tās saņēmu laipnu uzaicinājumu pievienoties kolektīvam, un tā sākās mans ceļš šajā korī,” stāsta Pāvels.

Dalība korī nozīmē ne tikai dziedātprieku, bet arī regulāru darbu un ievērojamu laika ieguldījumu. “Mēģinājumi parasti notiek divas reizes nedēļā un katrs ilgst trīs stundas. Pirms lielākiem koncertiem un uzstāšanās reizēm bieži tiek rīkoti arī papildu mēģinājumi. Šādos periodos grafiks kļūst īpaši saspringts un prasa rūpīgu plānošanu,” atzīst Pāvels.

Tomēr ieguldītais laiks sniedz arī īpašus un neaizmirstamus piedzīvojumus. Šovasar no 19. līdz 21. jūnijam koris piedalījās XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos “Gaudeamus” Rīgā. Pāvelam spilgti atmiņā palikušas saspringtās mēģinājumu dienas svelmainajā saulē, kas vainagojās ar neaprakstāmu kopības un harmonijas izjūtu noslēguma koncertā. “Tā bija fantastiska pieredze, ko vārdos nav iespējams aprakstīt. Dziedot kopā ar simtiem cilvēku, var fiziski sajust, kā daudzas individuālas balsis saplūst vienā veselumā un kļūst par neuzvaramu spēku,” atmiņās dalās Pāvels.

Drīz pēc “Gaudeamus” koris devās uz Ungāriju, kur no 3. līdz 6. jūlijam piedalījās starptautiskajā koru festivālā “Laurea Mundi Budapest”, gūstot augstu novērtējumu un starptautisku atzinību.

Līdzās lieliem koncertiem un starptautiskiem konkursiem korim ir arī savas sirsnīgās tradīcijas. Pāvela mīļākā ir jubilāru sveikšana – dzimšanas dienā viss koris jubilāram nodzied viņa izvēlētu dziesmu. “Dzirdēt savu mīļāko skaņdarbu tik jaudīgā un daudzbalsīgā izpildījumā – tā patiešām ir vislabākā dāvana,” saka Pāvels. Savukārt ārpus mēģinājumiem un koncertiem viņš dziedot tikai automašīnā, braucot uz darbu, turklāt vienīgi tad, kad ir pilnīgi viens.

Dziedāšana gan nav vienīgā aizraušanās viņa dzīvē. Viņš 10 gadus dienējis Nacionālajos bruņotajos spēkos, tostarp piedalījies starptautiskajā operācijā Afganistānā, un pašlaik ir rezerves karavīrs. Tas nozīmē, ka krīzes, valsts apdraudējuma vai kara gadījumā viņš var tikt mobilizēts. Pāvels arī periodiski piedalās militārajās mācībās, lai uzturētu un pilnveidotu dienesta laikā iegūtās prasmes un zināšanas. “Dienests man ir iemācījis ātri un efektīvi pieņemt lēmumus paaugstināta stresa apstākļos. Esmu ieguvis arī stingru pašdisciplīnu – prasmi sevi mobilizēt, pārvarēt grūtības un strādāt arī tad, kad ir fizisks vai garīgs nogurums. Šīs īpašības man joprojām ir milzīgs atspaids ikdienas darbā,” norāda Pāvels.

Lai gan dziedāšana un militārais dienests sākotnēji var šķist ļoti atšķirīgas jomas, Pāvels tajās saskata daudz kopīga. “Gan dienests, gan dziedāšana korī ir komandas darbs, kurā nekas neizdosies, ja katrs vilks uz savu pusi. Korī, tāpat kā militārajā jomā, vajadzīga dzelžaina disciplīna un precizitāte – jāierodas laikus, jāzina sava partija, precīzi jāklausa diriģentam, kurš savā ziņā ir kā komandieris, un sava balss jāsalāgo ar blakus stāvošajiem dziedātājiem, lai kopējais skanējums būtu nevainojams,” uzsver Pāvels.

Uz jautājumu, kas ir grūtāk – dziedāt pirmo tenoru vai agri celties, lai dotos uz rezerves karavīru mācībām –, viņš atbild, ka ne viens, ne otrs. “Grūtākais un reizē svarīgākais abos gadījumos ir precīzi plānot savu laiku un kvalitatīvi sagatavoties pirms gaidāmā uzdevuma. Ja mājasdarbs ir izpildīts un laiks saplānots, tad ne agrā celšanās, ne augstās tenora notis vairs nesagādā problēmas,” atklāj Pāvels.

Arī kolēģus, kuri jau ilgāku laiku apsver iespēju pievērsties kādam vaļaspriekam, bet vēl nav saņēmušies spert pirmo soli, Pāvels iedrošina negaidīt piemērotāku brīdi: “Pat ja šķiet, ka vaļaspriekam nav laika, – vienkārši sāciet! Tiklīdz spersiet pirmo soli, laiks atradīsies pats no sevis, bet pretī gūsiet milzīgu gandarījumu. Man ir arī viena laba atziņa: ja mēģini sevi pierunāt kaut ko nedarīt – nedari, bet, ja mēģini sevi atrunāt no darīšanas, – obligāti dari!”

Atpakaļ