Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
2019.gada 3.jūlijā notika Ģenerālprokurora padomes sēde. Tajā tika apspriesti un analizēti Prokuratūras 2019.gada pirmā pusgada darba plānā iekļauto uzdevumu izpildes materiāli, tostarp analītisks apkopojums, kurš sagatavots pēc pārbaudes rezultātiem par laika periodā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 31.decembrim prokuroru uzraudzībā un kriminālvajāšanā saņemtajiem kriminālprocesiem par Krimināllikuma 195.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Tas darīts, lai apzinātu, vai izmeklēšanas un kriminālvajāšanas praksē tiek piemērotas grozītās tiesību normas attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pierādīšanu ar netiešajiem pierādījumiem.
Secināts, ka izmeklētāju un prokuroru izpratne par netiešo pierādījumu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pierādīšanā ir ievērojami uzlabojusies, kas norāda, ka veiktie pasākumi ir bijuši atbilstoši un tie jāturpina. Līdz ar to vienlaicīgi ir izpildīts uzdevums, kas pēc Ģenerālprokuratūras iniciatīvas tika iekļauts ar Ministru kabineta 2018.gada 11.oktobra rīkojumu Nr. 512 apstiprinātā Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim 7.9.punktā.
Tāpat sēdē tika apstiprināts Prokuratūras darba plāns 2019.gada 2.pusgadam, iekļaujot tajā uzdevumus, kas saistīti ar prokuroru atsevišķu funkciju veikšanas kvalitātes noskaidrošanu un analīzi, kā arī izskatīti citi aktuāli prokuratūras darbības jautājumi.
Ģenerālprokurora padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības jautājumus, kā arī veic citas Prokuratūras likumā noteiktās funkcijas. To vada ģenerālprokurors un tās sastāvā atbilstoši Prokuratūras likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktajam ir Ģenerālprokuratūras departamentu un atsevišķu nodaļu virsprokurori, tiesu apgabalu prokuratūru virsprokurori un administratīvais direktors.
