Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Trauksmes celšanas likums paredz, ka ikvienam ir tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Ar trauksmes celšanu ir iespēja ikvienam, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli, veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu iestādes darbību. Trauksmes cēlējs ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.
Valsts kanceleja kā trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir apzinājusi 45 kompetentās institūcijas, tai skaitā prokuratūru, kurās 2021. gadā ir vērsušies iedzīvotāji vai darbinieki, lai celtu trauksmi. 2021. gadā kompetentajās institūcijās kopā saņemti 527 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. No visiem saņemtajiem iesniegumiem 153 iesniegumi tika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, uzsākot to pārbaudi pēc būtības. Savukārt 317 iesniegumi netika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, jo neatbilda kādai no trauksmes celšanas pazīmēm.
Prokuratūrā 2021. gadā saņemti 48 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, tas ir, 9,1% no kopējā iesniegumu skaita valstī. Trauksmes cēlēju aktivitāte prokuratūrā 2021. gadā palielinājusies par 14,3%, tas ir, saņemts par 6 iesniegumiem vairāk nekā 2020. gadā, kas liecina par to, ka pieaugusi uzticēšanās prokuratūrai un trauksmes celšanas sistēmai kopumā. Vairāk iesniegumu saņemti tikai Valsts ieņēmumu dienestā – 85 –, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – 63 – un Rīgas pilsētas pašvaldībā – 52.
No prokuratūrā 2021. gadā saņemtajiem iesniegumiem 6 iesniegumi atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, turpretī 2020. gadā par tādu netika atzīts neviens iesniegums, jo neatbilda kādai no trauksmes celšanas pazīmēm (piemēram, ziņots par vispārīgiem pārkāpumiem, kas nav saistīti ar darbu, informācija sniegta tikai par personīgu interešu aizskārumu). Minētais liecina, ka personas, pirms celt trauksmi, vairāk iepazīstas ar informāciju par trauksmes celšanas sistēmu, kas pieejama prokuratūras tīmekļvietnē, kā arī izmanto iespēju konsultēties par trauksmes celšanas jautājumiem ar prokuratūras kontaktpersonu. Prokuratūra atbilstoši Valsts kancelejas publicētajam pārskatam kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju pēc atzīto trauksmes cēlēju ziņojumu skaita ir astotā starp visām kompetentajām institūcijām. Visvairāk iesniegumu atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – 22 –, Rīgas pilsētas pašvaldībā – 19 –, Valsts ieņēmumu dienestā – 14.
Prokuratūrā 2021. gadā 23 personām sniegtas konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar trauksmes celšanu. Personām telefoniski sniegtas konsultācijas (informācija) par Trauksmes celšanas likumā noteikto.png)
ziņojuma iesniegšanas kārtību, trauksmes cēlēja identitātes aizsardzības garantijām, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti ar trauksmes celšanu. Tāpat, sadarbojoties ar citām institūcijām, sniegtas konsultācijas un nepieciešamā informācija arī šo institūciju kontaktpersonām par problēmjautājumiem, kas saistīti ar trauksmes cēlēju ziņojumu izvērtēšanu vai to virzību.
Visvairāk iesniedzēju prokuratūrai 2021. gadā ziņojuši par iespējamiem pārkāpumiem šādās jomās:
Ar pilnu pārskatu par trauksmes celšanu 2021. gadā var iepazīties ŠEIT
Ieva Šomina
Latvijas Republikas prokuratūras
Konsultante – sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67044586
e-pasts: Ieva.Somina@lrp.gov.lv
